Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Arodslimību ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece, Dr. Med. Jeļena Reste norāda, ka šie rezultāti diezgan precīzi parāda patieso ainu Latvijā.

Darba traumas – fiziska darba darītājiem, psihoemocionālās problēmas – biroja darbiniekiem
"Ja runājam par fiziskās veselības problēmām, tās iedalāmas divās grupās – darba trauma (galvenokārt nelaimes gadījumi darbavietās) un ar darbu saistītie veselības traucējumi un arodslimības, kas ir veselības problēmas, kuras attīstījušās ilgākā laika posmā.

Tie var būt dažādi traucējumi, kas radušies, darba videi veicinot jau iepriekš pastāvošu slimību saasināšanos, piemēram, muguras, locītavu sāpes, redzes traucējumi u.c. Starp pieminētajām slimībām pastāv arī psihoemocionālās veselības problēmas, kur biežākais ir izdegšanas sindroms," skaidro arodslimību ārste J. Reste.

Aptaujas dati liecina, ka fiziskās veselības problēmas visbiežāk piedzīvojuši iedzīvotāji ar pamatizglītību (39 %), bet izdegšanas sindromu – iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kuru vidū ar to saskāries katrs septītais (13 %). Eksperte skaidro, ka tam varētu būt saistība ar darba specifiku – izdegšanas sindromu biežāk piedzīvo intelektuālā darba darītāji, nereti tas saistāms ar paaugstinātu atbildību un lielu pienākumu skaitu.

"Fiziskās veselības problēmas bieži vien rodas gan no kaitīgiem darba vides faktoriem (putekļi, troksnis, ergonomika), būtiskas ir arī darbinieka zināšanas par darba drošību. Savukārt izdegšanas sindroma gadījumā iemesli nereti ir neefektīvi organizatoriskie procesi uzņēmumā, pārāk lielas slodzes uzņemšanās vai nepietiekama atpūta," pauž arodārste.

Sievietes "izdeg" biežāk nekā vīrieši
Veselības indekss liecina, ka sievietes izdegšanas sindromu piedzīvojušas divreiz biežāk nekā vīrieši – attiecīgi 9 % pret 5 %. Savukārt, ja vērtē rezultātus pēc vecuma, visbiežāk dažādas ar darba pienākumiem saistītas veselības problēmas piedzīvo iedzīvotāji 45–54 gadu vecumā.

"Atbildība un rūpes par bērniem ģimenē, protams, gulstas gan uz tēvu, gan māti, tomēr sievietei viennozīmīgi slodze veidojas lielāka. Ja māmiņas loma jāapvieno ar pienākumiem darbā, tad ikdienā sanāk strādāt, tā teikt, divas maiņas – gan atbildīgi jāveic izvēlētās profesijas pienākumi, gan arī jāparūpējas par ģimeni, gan jāatrod laiks dažādiem mājas darbiem. Turklāt sieviete pēc savas būtības ir emocionālāka un vairāk uztraucas par ikdienišķiem sīkumiem, kas var radīt papildu fizisko un emocionālo slogu," pauž "Mana Aptieka" farmaceite un Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Farmaceite norāda, ka svarīgi ir mācēt atrast laiku atpūtai, savam vaļaspriekam un fiziskajām aktivitātēm – tas atbrīvo ķermeni no darba laikā uzkrātā saspringuma un stresa.

Nevēršas pēc palīdzības
Arodārste J. Reste uzsver, ka izdegšanas sindroms kā nopietna veselības problēma Latvijā aktualizējusies pēdējo gadu laikā. Ārsti gan diagnosticējot daudz mazāk saslimstības gadījumu, nekā ir realitātē.

J. Reste stāsta: "Šāda situācija rodas, jo cilvēki paši bieži vien nemāk atpazīt izdegšanas sindroma simptomus, bet tie, kuri to apzinās, tikai retu reizi vēršas pēc palīdzības. Lielākajā daļā gadījumu pacients cer, ka pats tiks galā, kā arī kautrējas, ka piedzīvo emocionālas dabas veselības problēmas."

"Šādu tendenci redzam arī Veselības indeksā – jau otro gadu pēc kārtas 12 % Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma, taču pie ārsta nav vērsušies. Pareizā rīcība aizdomu gadījumā par fiziskās vai psihoemocionālās veselības traucējumiem ir nekavējoties vērsties pie ārsta. Ja trūkst pārliecības, vai ārsta iesaiste ir tiešām nepieciešama, apzināties situācijas nopietnību var palīdzēt farmaceits," stāsta "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš.