Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Savukārt 9% aptaujāto no virtuālās vides ir atkarīgi retāk, bet iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem ar virtuālās vides izklaidēm aizraujas vismazāk (4%).

Aptaujas dati liecina, ka 13% aptaujāto, kas ir neveselīga dzīvesveida piekritēji, ar virtuālo vidi pārmērīgi aizraujas biežāk nekā 7% aptaujāto, kas piekopj veselīgu dzīvesveidu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš atzina, ka virtuālās vides atkarības tendence pieaug. "Ja pērn pārmērīgi ar virtuālo vidi aizrāvās 7% iedzīvotāju, tad šogad tie jau ir 9%. Dati parāda, cik kritiski svarīgi ir sekot līdzi sabiedrības veselīguma rādītājiem un identificēt arī līdz šim maz izplatītus neveselīgos paradumus. Tikai apzinoties problemātiku, ir iespējams meklēt risinājumus," norādīja Kūliņš.

Psihosomātikas speciālists un psihoterapeits Jānis Vītiņš skaidroja, ka pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi rada spēcīgu ietekmi uz cilvēka psihi, kā rezultātā iespaidota viņa spēja kontrolēt emocijas, mainās arī atbildes reakcijas uz dažādām situācijām. "Tas var pasliktināt attiecības ar līdzcilvēkiem, kam nereti seko sevis izolēšana no "reālās pasaules" un konstanta vēlme atgriezties virtuālajā vidē. Šī atkarība var izraisīt arī miega traucējumus, atmiņas pasliktināšanos un trauksmes lēkmes," teica Vītiņš.

Viņš papildināja, ka dažādos pētījumos ir konstatēta jauniešu identificēšanās ar virtuālo "avataru", proti, tiek piedēvētas sev konkrētas īpašības vai spējas, kas maina uzvedību. "Piemēram, persona kļūst "neievainojama", veicot pārgalvīgas aktivitātes. Pavisam nesen internetā izplatījās spēle "Zilais valis", kurā iesaistoties jaunieši veica dažādus veselībai un pat dzīvībai bīstamus uzdevumus. Notikušais izgaismoja, cik neaizsargāts un viegli ietekmējams ir nenobriedis cilvēks virtuālā telpā," norādīja psihoterapeits.

Aptieku tīkla "Mana aptieka &  Apotheka" veselības indekss ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas top sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompāniju SKDS. Jaunākajā pētījumā, kas veikts aprīlī ar tiešajām aptaujām, aptaujāti 1008 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.