Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē mazie uzņēmumi, kuru vidū to par labu uzskata 38% aptaujāto. Savukārt nelabvēlīgi to vērtē lielie uzņēmumi, no kuriem 20% uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par ļoti sliktu. Raugoties reģionu griezumā, pozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē Kurzemes uzņēmēji (44%), bet negatīvāk – Latgales uzņēmēji (19%).

Kopumā no aptaujātajiem 90% uzskata, ka Latvijas uzņēmumu maksātais nodokļu apmērs ir pārāk augsts, tostarp 54,5% aptaujāto atzīmē, ka tas ir krietni par augstu, bet 35,6% to uzskata mazliet par augstu. Vienlaikus 8% uzņēmēju nodokļu slogu uzskata par adekvātu, bet 1% ieskatā tas ir par mazu. Biežāk nodokļu apmēru par pietiekamu uzskata vidējo (13%) un lielo (14%) uzņēmumu vadītāji.

Visvairāk Latvijas uzņēmējus satrauc nekustamā īpašuma nodokļa likme, jo 47% uzņēmēju uzskata, ka tas ir krietni par augstu. Turklāt lielākais uzņēmēju īpatsvars, kas tā uzskata, ir no Rīgas (52%) un Vidzemes (34%).

Tāpat 37% uzņēmēju ieskatā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir krietni par augstu, turklāt lielākais uzņēmēju īpatsvars, kas tā domā, ir no Pierīgas (46%). Tikmēr Latgalē tā uzskata 23% aptaujāto.

Vienlaikus 29% uzņēmēju atzīmē, ka Latvijā pievienotās vērtības nodokļa likme ir krietni par augstu, bet 27% norāda, ka kapitāla pieauguma nodokļa likme Latvijā ir pārāk liela. Kopumā minēto nodokļu likmes par optimālām uzskata 20–25% uzņēmēju.

Atbilstoši aptaujai 40% uzņēmēju valsts atbalstu eksporta veicināšanai Latvijā vērtē kā nepietiekošu, bet 13% – kā pietiekošu. Savukārt 47% uzņēmēju minētajā jautājumā nespēja sniegt konkrētu atbildi. Uzņēmēju grupā, kas pārstāv kompānijas, kas nodarbojas ar eksportu, valsts atbalstu eksporta veicināšanai kā nepietiekošu vērtē 56% aptaujāto, bet kā pietiekošu – 22% respondentu.

Vispozitīvāk valsts atbalstu eksportam vērtē būvniecības nozares uzņēmēji, kuru vidū to par pietiekošu uzskata 15%. Visnegatīvāk – ražošanas nozares uzņēmēji, kuru vidū 44% to uzskata par nepietiekošu, tostarp piektdaļa (18%) – par pilnībā nepietiekošu. Visnegatīvāk uz valsts atbalstu eksportam raugās vidējie uzņēmumi, kuru vidū 58% aptaujāto to vērtē kā nepietiekošu.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka veiktās aptaujas rezultāti vairāk vērtējami kā pesimistiski un drūmi, jo tikai trešdaļa uzņēmējdarbības vidi novērtē kā labu, bet lielākā daļa to vērtē kā sliktu. Pozitīvākais noskaņojums pret uzņēmējdarbības vidi Latvijā ir ražošanas un tirdzniecības nozarēs, bet būvniecības un pakalpojumu jomās tā tiek vērtēta negatīvāk. Tāpat uzņēmējdarbības vidi pozitīvāk vērtē lielie un mazie uzņēmumi nekā vidējie uzņēmumi. Tikmēr Latgales uzņēmēju vidū novērojams izteiktāks pesimisms nekā citos valsts reģionos. Turpretī pozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē Kurzemes uzņēmēji, sacīja Kaktiņš.

Viņš uzsvēra, ka, vērtējot aptaujāto uzņēmēju struktūru, secināms, ka 98% no mazo un vidējo uzņēmumu grupas veido mazie un mikrouzņēmumi. Pētnieks norādīja, ka, kaut arī "Turības" biznesa indeksā tiek pārsvarā runāts par salīdzinoši nelielām ekonomikas vienībām, mazo un mikrouzņēmumu ir ļoti daudz un tie pārstāv vidējā Latvijas uzņēmēja viedokli, tādēļ tie ir ļoti svarīgi.

Biznesa augstskolas "Turība" Biznesa indekss, kas tapis sadarbībā ar SKDS, ietver šā gada martā un aprīlī veiktu Latvijas uzņēmēju aptauju, kurā kopumā piedalījās 750 Latvijas uzņēmēji. Aptaujas dati iegūti, veicot interneta un telefonaptaujas.