Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

24% iedzīvotāju situācija ir uzlabojusies, savukārt 22% pat pasliktinājusies, liecina "Swedbank" Finanšu institūta pētījuma rezultāti. Piesardzīguma pamatā ir pārtikas tēriņu, transporta un mājokļa izdevumu pieaugums, kā arī valsts likumdošanas izmaiņu negatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem.

Salīdzinot iedzīvotāju izteiktās prognozes 2017. gada nogalē ar vērtējumu 2018. gada jūnijā, secināts, ka šī gada pirmie seši mēneši lielākajai daļai mājsaimniecību nav nesuši krasas pārmaiņas finanšu jomā – savas ģimenes maciņa situāciju iedzīvotāji vērtē kā mēreni stabilu, bez izteiktiem kāpumiem un kritumiem.

Aizvadītajā gadā 29% Latvijā dzīvojošo paredzēja, ka 2018. gadā finanšu situācija pasliktināsies, bet 30% – ka uzlabosies, turpretī šobrīd šādu scenāriju apstiprinājuši vien attiecīgi 22% un 24%. Tajā pašā laikā pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas savā vērtējumā kļuvuši mērenāki un uzskata, ka ģimenes rocība būtiski nav mainījusies nedz uz slikto, nedz labo pusi – no 41% pērn līdz 52% šī gada jūnijā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem šī gada pirmajos 6 mēnešos salīdzinoši biežāk finanšu situācija uzlabojusies Kurzemē, Vidzemē un Rīgā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem (35%) un respondentiem ar augstiem ienākumiem (33%). Savas finanšu situācijas vērtējumā negatīvāki ir vīrieši un iedzīvotāji virs 45 gadu vecuma.

Tāpat kā pērn, kad tika veikts līdzīgs pētījums, arī šobrīd vienīgais faktors, kas pozitīvi ietekmējis mājsaimniecību finanšu situāciju, ir ienākumu izmaiņas. Proti, 73% iedzīvotāju tie auguši vai palikuši nemainīgi. Mēreni negatīvas pārmaiņas, kas atspoguļojušās arī kopējā rocībā, iedzīvotāji pusgada laikā piedzīvojuši saistībā ar drošību par savu darbavietu, valsts un pašvaldību pabalstu apmēru un to pieejamību, kopējo parādu līmeni, uzkrājumu apmēru un spēju "savilkt galus" mēneša beigās.

Visbūtiskākos robus Latvijas ģimeņu maciņos šogad iecirtuši pieaugušie ikmēneša izdevumi par mājokli, transportu, pārtiku, kā arī valsts likumdošanas izmaiņas, kas radījušas sadārdzinājumu, piemēram, akcīzes precēm. Jāpiebilst gan, ka, salīdzinot ar aizvadīto gadu, šo faktoru negatīvā ietekme uz mājsaimniecību budžetu lielākoties ir sarukusi.

"Nenoliedzami, šis gads ir dažādu notikumu bagāts, un tas prasa laiku adaptēties. Plašā nodokļu reforma lielai daļai strādājošo sniedz algas pielikumu, tomēr ar papildus nosacījumiem – jo lielāki ienākumi, jo augstāks nodokļu slogs, savukārt zemāku ienākumu pelnītāji ar apgādājamiem pieaugumu pat nesajūt, vairākos darbos nodarbinātajiem var veidoties nodokļu parāds u.c. aspekti," skaidro Evija Kropa, "Swedbank" Finanšu institūta eksperte.

"Tikmēr likumdošanas izmaiņu rezultātā radītais izdevumu pieaugums, piemēram, par degvielu ikdienā atsaucas uz daudziem maciņiem, ko iedzīvotāji izjūt spēcīgāk un attiecīgi arī vērtē negatīvi. Kopumā redzams arī gana skeptisks vērtējums par likumdošanas izmaiņām un to ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem – lielāka sabiedrības daļa šajā jomā paveikto vērtē negatīvi (36%), nevis pozitīvi (27%)."

Lai gan 2018. gads sācies ne tikai ar ienākumu, bet arī izdevumu pieaugumu, Latvijas iedzīvotāji arvien optimistiskāk lūkojās nākotnē, prognozējot, ka nākamā pusgada laikā mājsaimniecību rocība augs vai vismaz paliks nemainīga. Tikai 25% aptaujāto atzinuši, ka nāksies savilkt ciešāk jostas, jo finanšu iespējas varētu pasliktināties. Vēl 2017. gada nogalē šādu negatīvu prognozi izteica teju trešdaļa aptaujāto.

Iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā pusgadā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamajā pusgadā, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājās, lielākoties arī uz nākamo pusgadu skatās pesimistiski. Domājot par mājsaimniecības finanšu situāciju nākotnē, pesimistiskāki ir vīrieši, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, kā arī gados vecākie Latvijas iedzīvotāji.