Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Visbiežāk cilvēki rūpīgāk izvērtētu iegādājamā īpašuma tehnisko stāvokli (24%). Tam seko mājokļa izmērs, jo teju piektdaļa (18%) atzīst, ka otrreiz ģimenes vajadzībām pirktu platības ziņā lielāku mājokli, bet 16% lemtu par labu citam mājokļa veidam – dzīvokļa vietā izvēlētos māju vai otrādi.

Iedzīvotāji arī norāda, ka, otrreiz ejot cauri mājokļa iegādes procesam, noteikti raudzītos pēc dzīvesvietas zaļākā vietā (12%), pievērstu lielāku uzmanību apkārtnes infrastruktūrai (11%), kā arī piesaistītu interjera dizaineri mājokļa iekārtošanai (9%).

Zīmīgi, ka Rīgā dzīvojošie izteikti biežāk pievērstu uzmanības tam, lai mājoklis atrastos zaļākā rajonā (norāda 20% rīdzinieku), kā arī apsvērtu lielāka mājokļa iegādi (29% pretstatā vidēji 15% citviet dzīvojošo). Savukārt daļa iedzīvotāju (6%), kuriem ir pieredze mājas būvniecībā, norāda, ka otrreiz apsvērtu gatavas mājas iegādi, turpretī (8%), kuri ir iegādājušies māju, otrreiz drīzāk būvētu paši pēc individuāla projekta.

"Šobrīd redzam, ka pieprasījums pēc mājokļu iegādes stabili aug. Pavasarī interese par sava mājokļa iegādes iespējām ir pieaugusi par 60%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vairāk nekā 900 mājsaimniecības jau ir tikušas pie sava mājokļa, visbiežāk iegādājoties dzīvokli Rīgā, taču arī darījumu skaits Pierīgā ir salīdzinoši liels," norāda, "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

"Kopumā jāteic, ka mājokļa iegādes procesam ir gan racionālā, gan emocionālā puse. Domājot par racionālo, mēs iesakām primāri izvērtēt, kāda būs jaunā mājokļa funkcija – tā būs vieta, kur gūt atpūtu pēc garas darba dienas, vai tā būs ģimenes mājvieta ilgstošam laika posmam. Cik būtiska ir platība, plānojums, pilsēta, rajons, pieejamā infrastruktūra, vai remonta svaigums? Mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem, ko cilvēki savā dzīvē veic, tāpēc īpaši svarīgi lēmumu pieņemt atbildīgi un pārdomāti, domājot par savu dzīvi šajā īpašumā vairāku gadu perspektīvā, ne tikai tuvāko gadu laikā, jo gadu gaitā gan ģimenes sastāvs mainīsies, gan nepieciešamā apkārtnes infrastruktūra."

N. Dūcis uzskata, ka ir jāizvērtē prioritātes, pēc kurām vadīties, lūkojoties pēc savas jaunās mājvietas. Tas, ka līdz šim daudziem iedzīvotājiem vilšanos ir sagādājusi nekustamā īpašuma tehniskais stāvoklis, norāda – iedzīvotāji nereti pakļaujas vairāk emocionālajai pusei, pilnībā neizvērtējot papildu izmaksas, ko prasīs mājokļa remonts, mēbeles, siltināšana vai citi labiekārtošanas darbi.