Kārlis Ulmanis bija Latvijas Republikas prezidents no 1936. gada līdz 1940. gadam. 1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis sarīkoja valsts apvērsumu, atlaižot Saeimu. 1936. gada 11. aprīlī viņš pārņēma Valsts prezidenta un Ministru prezidenta amatu, pasludinot sevi par tautas vadoni.
Viņš necieta ilgu vilcināšanos, bija izcili apdāvināts politiķis, kam raksturīga dzelzs griba, milzīga enerģija, rīkotāja un organizētāja spējas, fanātiska darba mīlestība, pieticība personiskajā dzīvē, dziļš un patiess patriotisms. Viņa dzīves un darbības pamatsauklis bija: "Vienība, vadonība, latviskums".
Zigrīda, pastniece Es domāju, ka viņš darīja to, ko darīja, proti, to, ko no viņa prasīja attiecīgais laikmets un vieta. Jebkura cilvēka rīcībā ir gan labais, gan ļaunais, tāpat Ulmanis darīja to, ko laiks viņam diktēja. |
|
Sergejs, pašvaldības darbinieks Kārlis Ulmanis bija varens politiķis. Viņa galvenā rūpe bija par tautas labklājību un laimi, un tas man ļoti simpatizē. Tāpat viņa laikā nebija daudzpartiju sistēmas, un tas ir galvenais iemels, kāpēc tauta joprojām tur viņu labā piemiņā. |
|
Ilga, veikala vadītāja Ulmaņa darbību un personību vērtēju pozitīvi, jo viņš vairāk domāja par latviešu tautu nekā mūsu politiķi. Viņš ļoti rūpējās par tautas labklājību. Es visiem ieteiktu apmeklēt Ulmaņa muzeju, jo tur var uzzināt daudz interesantu faktu par viņu. |
|
Sandis, uzņēmējs Viņš bija kaut kāds prezidents, daudz par viņu es nezinu. Vecmāmiņas man par ulmaņlaikiem ir stāstījušas, bet neesmu faktus piefiksējis. Tas mani neinteresē. |
|