Pateicoties eiroparlamentārieša Roberta Zīles aicinājumam, dažas dienas paviesoties Briselē bija iespēja arī man, turklāt divās dienās paguvām apskatīt gana daudz, no sirds izbaudot ziedēšanas laiku, kas šajā pilsētā un tās apkārtnē ir īpaši skaists.
Eiroparlaments un gandrīz vai Keikenhofa
Ja esat Briselē, noteikti ir vērts aizstaigāt līdz Eiroparlamenta ēkai. Gan šeit, gan Strasbūrā darbojas arī no Latvijas ievēlētie astoņi eiroparlamentārieši, tostarp Roberts Zīle
Mūsu ciemošanās Briselē un Eiroparlamentā sākas ar īsu un koncentrētu lekciju par to, kas ir visas Eiropas oficiālās institūcijas un ar ko katra nodarbojas (domāju, ka šo informāciju var atrast arī Eiroparlamenta mājas lapā). Savukārt tikšanās ar Robertu Zīli bija visai īsa, jo Briseles sastrēgumos mēs bijām aizkavējušies, savukārt politiķi gaidīja saspringts darbs. Tomēr mums bija laiks iegriezties gan Eiroparlamenta sēžu zālē, gan pēc sirds patikas ar viņu aprunāties, uzdodot visdažādākos interesējošos jautājumus. Vēl paēdam pusdienas parlamenta viesu ēdnīcā, un tad atlikusī dienas daļa pēc iekārtošanās viesnīcā ir mūsu rīcībā!
Pirms došanās uz Briseli ar manu ceļabiedreni bijām papētījušas informāciju, ko būtu vērts apskatīt, un – tā noteikti ir Groot-Bijgaarden pils, kuras 14 hektārus plašajā parkā jau piecpadsmito gadu norisinās ziedu šovs Floralia Brussels. Šā apmēram pasākuma laikā parkā zied un smaržo zied tūkstošiem tulpju, narcišu, hiacinšu... Kā liecina oficiālā informācija, čaklie dārznieki katru gadu iestāda aptuveni vienu miljonu (!) sīpolu, un pēc tam aptuveni mēnesi pasakaini krāšņās, daudzkrāsainās un smaržīgās puķu dobes priecē parka apmeklētājus.
Var tikai iedomāties, kādu dārznieku pacietību un rūpību prasījusi šīs krāsainās, lielās un ļoti smaržīgās dobes ierīkošana
Protams, ar nepilnu pusotru stundu šai vietai ir stipri par maz, taču secinām, ka šī vieta ir īsts konkurents iecienītajai Keikenhofai: te netrūkst daudzveidīgu ziedu un krāšņu dobju; pilnā sparā zied rododendri, ceriņi un augļu koki. Turklāt īpašu šarmu šai vietai piešķir 17. gadsimtā celtā pils.
Uzzinām arī, ka šādas ikgadējas ziedu izstādes izveide ir iespējama, pateicoties pils īpašnieku sadarbībai ar lielākajiem holandiešu tulpju un citu sīpolpuķu audzētājiem – Marten Bakker ģimeni–, kas allaž atrod visinteresantākās puķu šķirnes, ko parādīt parka apmeklētājiem. Tiesa, šogad parku apskatīt vairs neizdosies, bet nākamgad aprīļa sākumā atkal varat meklēt internetā informāciju, kad sāksies krāšņais ziedu laiks (tas mēdz būt no aprīļa sākuma līdz maija sākumam).
Lielākā Art Deco stila celtne pasaulē
Gandrīz 60 gadus celtā Briseles Nacionālā Svētās sirds bazilika pārsteidz ar savu varenumu un ir lielākā Art Deco stila celtne pasaulē
Vai zinājāt, ka lielākā Art Deco stila celtne meklējama tieši Briselē? Atklāti runājot, man tas nebija pat nācis prātā – līdz brīdim, kad klātienē ieraudzīju Nacionālo Svētās sirds baziliku (Basilique du Sacré-Cœur de Bruxelles), kas atrodas Briseles priekšpilsētā Kukelberhā. Tur no Ziemeļu stacijas mēs devāmies kājām, jo nekādi nespējām atrast transportu (ne tramvaju, ne autobusu), kas pieturētu pie bazilikas, taču tādējādi ietaupījām vismaz 2,50 EUR (tik maksā sabiedriskā transporta biļete Briselē, ja pērkat to pie vadītāja).
Bazilikas pirmsākumi meklējami ap 1904. vai 1905. gadu, un sākotnējā iecere bija šo celtni veltīt visiem cilvēkiem, kas karos atdevuši savu dzīvību par Beļģiju. Bazilikas pamatakmens tika iesvētīts 1905. gadā, taču celtniecība ieilga, un līdz I Pasaules kara sākumam bija uzbūvēti tikai baznīcas pamati. Tad tika nomainīts arhitekts, un Alberta van Heifeļa vadībā 1935. gadā atsākās bazilikas celtniecība, izmantojot terakotas un smilšakmens konstrukcijas. Un, ejot baznīcas virzienā, mums sākumā pat prātā neienāk, ka varenais zaļais kupols, kuru līdzīgi kā Eifeļtorni Parīzē, redz no vairākām Briseles vietām, uzcelts tikai 1970. gadā.
Lai nu kā gājis ar celtniecību, bazilika tiešām pārsteidz ar savu stilu un varenību, taču, kā secinām, apskatot tās iekšpusi, tas nav nomācošs; drīzāk otrādi. Kad izstaigāts apakšstāvs, dodamies uz otro stāvu, no kura var nokļūt uz 33 metrus augstā skatu laukuma. Tiesa, par to ir jāmaksā 5 EUR pirms iekāpšanas liftā, turklāt norēķināties var tikai ar karti.
Kad apstaigāts augšstāvs (pēc idejas te vajadzētu būt arī muzejam, taču ieeju tajā neatrodam), dodamies uz nākamo liftu, ar kuru var nokļūt uz skatu laukuma, taču – tehnisku iemeslu dēļ tas ir slēgts. Alternatīva ir – jāpārvar nieka 240 pakāpieni, turklāt skats, kas paveras, ir tiešām brīnišķīgs...
Pēc nokāpšanas lejā var darīt, ko sirds vēlas: doties uz Mākslas kalnu, kur meklējams, piemēram, Mūzikas instrumentu muzejs (laikā, kad viesojāmies Briselē, tur bija plaša igauņu nacionālo instrumentu izstāde), no "Mont des Arts" jeb Mākslu kalns papriecāties par pilsētas panorāmu, aizstaigāt līdz vecpilsētai vai arī ļauties iepirkšanās priekiem, jo pircēju rīcībā ir vesela iela un simtiem veikalu... Un secināt, ka divas dienas šai interesantajai pilsētai ir drusku par maz, tāpēc apsolām sev, ka reiz atkal šeit atgriezīsimies.
Kupola diametrs ir 33 metri, un no kupola ārpusē uzbūvētās skatu platformas paveras lieliska Briseles panorāma
