Par to liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" aprīļa nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
63% procenti aptaujāto šos svētkus atzīmēt negatavojas (32% "noteikti nē", 31% "drīzāk nē"), 12% respondentu izvairījās sniegt konkrētu atbildi.
Baltā galdauta svētki lielāku izplatību ir ieguvuši latviešu ģimenēs – šos svētkus plāno svinēt caurmērā katrā trešajā ģimenē ar latviešu sarunvalodu un tikai katrā astotajā ģimenē ar citu sarunvalodu. Baltā galdauta svētku popularitāte augstāka ir Pierīgā un Zemgalē. Tie ir reģioni, kuros latviski runājošo ģimeņu īpatsvars ir lielāks nekā citās valodās runājošo, tāpēc tas var ietekmēt šo svētku svinēšanas ieradumu augstāku izplatību šajos reģionos.
Ieradumi, kā Latvijas iedzīvotāji plāno svinēt Baltā galdauta svētkus, ir saglabājušies aptuveni tādi paši kā pirms gada. Aptuveni puse (49%) potenciālo Baltā galdauta svētku svinētāju tos atzīmēs mājās ģimenes vai draugu lokā. Vairāk nekā trešā daļa svinētāju (37%) apmeklēs Baltā galdauta svētkiem veltītos publiskos pasākumus.
Nedaudz mazāk kā trešā daļa (31%) svinētāju gatavos īpašu maltīti un uz galda klās baltu galdautu. Piektā daļa (19%) Baltā galdauta svētkus svinēs pie dabas ģimenes vai draugu lokā, bet desmitā daļa (11%) Baltā galdauta svētku atzīmētāju šos svētkus izmantos kā brīvdienu un vienkārši atpūtīsies.
Baltā galdauta svētkiem veltītos publiskos pasākumus naskāki apmeklēt ir ārpus Rīgas dzīvojošie citu pilsētu un lauku iedzīvotāji, kamēr rīdzinieki biežāk ir noskaņoti šos svētkus izbaudīt kā vienkāršu brīvdienu.
Aptauju veica pētījumu kompānija "Kantar TNS" laikā no 24. līdz 26. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 805 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.