Vienlaikus 56% no interneta satura lietotājiem pauda uzskatu, ka varbūtība tikt pieķertam, lietojot saturu internetā nelegāli, ir ļoti zema vai diezgan zema.
Sauka norādīja, ka kopumā 75-80% iedzīvotāju atzīst, ka patērē saturu internetā nelegāli. Turklāt vairāk nekā viena trešdaļa aptaujāto netieši norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā interneta saturu nelegāli lietojuši bieži. Mazāks aptaujāto īpatsvars (20%) norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā internetā nelegāli patērējuši sporta pārraižu saturu.
Pēc pētnieka paustā, aptaujāto īpatsvars, kas atzina, ka tiem trūkst naudas ikdienas pārtikas iegādei, internetā saturu nelegāli patērē mazāk. Tāpat mazāk to dara vecākas iedzīvotāju grupas un respondenti no Latgales un Vidzemes. Savukārt biežāk to dara vīrieši un jaunieši, kā arī Rīgā dzīvojošie.
Atbilstoši aptaujai, 53% interneta satura nelegālie lietotāji pilnībā vai drīzāk attaisno satura nelegālu izmantošanu internetā. Minēto atbildi snieguši respondenti visās vecuma grupās, neatkarīgi no ienākumu jeb labklājības līmeņa. Tomēr respondenti ar ļoti augstiem ienākumiem, kas pārsniedz 2501 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas uz mājsaimniecību, interneta satura nelegālu izmantošanu attaisno izteikti vairāk nekā respondenti ar viszemāko labklājības līmeni - attiecīgi 60% pret 37,5%.
Pēc Saukas teiktā, satura nelegālu patēriņu internetā visvairāk attaisno vīrieši un jaunieši ar zemāku izglītības līmeni. Viņš norādīja, ka aptaujas laikā 37% respondentu kā attaisnojumu nelegāla satura patēriņam internetā norādīja tā izmantošanu personīgiem mērķiem, bet 34% atzīmēja, ka to attaisno tā pieejamība bez maksas.
Sauka atzīmēja, ka visvairāk nelegālu saturu internetā patērē vīrieši un jaunieši, savukārt sievietes to dara mazāk.
Vienlaikus aptauja atklāj, ka gatavību maksāt par saturu internetā pauž 89% respondentu. Turklāt 43% no tiem, kuri gatavi par to maksāt, apgalvo, ka par TV seriālu un filmu, par mūzikas, par TV un sporta pārraižu katru straumēšanas vietni atsevišķi ir gatavi maksāt mēneša maksu piecu līdz 10 eiro apmērā.
Pēc Saukas teiktā, aptauja sniedz labu saturu politikas veidotājiem, ar ko strādāt un izglītot sabiedrību par satura nelegālu patēriņu internetā un tā nelabvēlīgo ietekmi uz satura veidotājiem.
Biedrības "Par legālu saturu!" izpilddirektore Dace Kotzeva norādīja, ka aptauja par nelegālā satura lietošanas paradumiem internetā veikta, lai uzrādītu nelegālā satura lietotāja "portretu", kur atklājas motivācija un argumenti, ar kuriem nelegālā satura lietotāji attaisno savu nelegālo rīcību, slēpjoties aiz apgalvojuma, ka legālais saturs ir pārāk dārgs un ka ir grūti atšķirt legālu avotu no nelegāla.
"Pētījums to skaidri uzrāda - argumenti nonāk pretrunā viens ar otru. Piemēram, pētījumā 89% no interneta satura lietotājiem piekrīt, ka pārliecība "legālais saturs ir pārāk dārgs" veicina motivāciju lietot saturu nelegāli, vienlaikus, tanī pašā laikā 67% interneta satura lietotāji uzrāda nulle eiro ietaupījumu, lietojot nelegālo saturu. Citiem vārdiem, nelegālā satura lietotājiem Latvijā absolūti nav riska izjūtas tikt pieķertam, un galapatērētāja atbildības neesamība samazinājusi bezatbildību līdz tādam minimumam, ka nodarījums vispār netiek uzskatīts par pārkāpumu," uzsvēra Kotzeva.
Tieši rādītāji par risku tikt pieķertiem par TV seriālu un filmu, mūzikas, un TV un sporta pārraižu nelegālu straumēšanu, seku esamība un to apzināšanās, veido pamata pārliecību un attieksmi, kas Eiropā kopumā 43% gadījumu attur lietotājus no nelegālā satura internetā izmantošanas.
Ņemot vērā, ka galapatērētāju atbildību var skatīt civiltiesiskās, administratīvās vai kriminālās atbildības likumiskajā ietvarā, katra Eiropas valsts izvēlējusies un skata nelegālā satura lietošanas problemātiku atbilstoši situācijai konkrētajā valstī.
Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka sacīja, ka, ieviešot galapatērētāja atbildību Latvijā, rūpīgi jāizvērtē konkrētā juridiskās atbildības veida piemērotība Latvijas situācijai, un šāds vērtējums un diskusija jāsāk vistuvākajā laikā.
Aptauja par nelegālā satura lietošanas paradumiem internetā veikta šā gada sākumā interneta vidē un tajā piedalījās 1006 respondenti.
25.04.2018 14:43
Aptauja: 60% iedzīvotāju uzskata, ka sods par nelegāla satura patēriņu internetā ir minimāls
Autors LETA
arhīvs
60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sods par nelegāla satura patēriņu internetā ir mazs vai ļoti mazs, liecina biedrības "Par legālu saturu!" un biedrības "Business Against Shadow Economy" (BASE) valdes locekļa, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesora Arņa Saukas kopīgi veiktā aptauja par nelegālā satura lietošanas paradumiem internetā.