Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu – izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus.
Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai. Tikai pēckara paaudze jeb iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 62 gadiem, kuriem pensijas vecums strauji tuvojas, apzinās – brīvos līdzekļus būtu jānovirza mierpilnām vecumdienām.
Izvērtējot šī brīža finansiālo situāciju, lielākās iespējas veidot uzkrājumus ir tūkstošgades paaudzei jeb iedzīvotājiem vecumā no 21 līdz 34 gadiem. Tā dēvētajai X-paaudzei jeb iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 49 gadiem biežāk ir svārstīgi finanšu paradumi ar tiem raksturīgo regulāro ienākumu pārtērēšanu un aizņemšanos, kas biežāk noved pie finanšu grūtībām (35% dzīvo no algas līdz algai).
67% Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumu kādam mērķim. Zīmīgi, ka visās vecuma grupās nauda primāri tiek krāta drošības spilvenam jeb neparedzētām situācijām. Ja jaunībā iedzīvotāji biežāk krāj ceļojumiem, pirmā mājokļa vai auto iegādei (attiecīgi 21% un 14%), tad tuvāk pensionēšanās vecumam iedzīvotāji vairāk sāk domāt par iztiku vecumdienās (attiecīgi 37% krāj drošības spilvenam, bet 15% vecumdienām).
Liekot aizdomāties par dzīvi vecumdienās, Z-paaudze jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 21 gadam uzskata, ka viņi visdrīzāk turpinās būt sociāli aktīvi un baudīs visu to, kam šobrīd neatliek laika(55%) un tikai 3% domā, ka visdrīzāk būs jādzīvo ļoti pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi.
Tūkstošgades paaudze (21–34 gadi) par vecumdienām visbiežāk izvēlas nedomāt (36%), cer, ka ienākumi būs pietiekami, un uzskata, ka turpinās strādāt un darboties savam priekam (27%). X-paaudze (35–49 gadi) arvien vairāk apzinās ne pārāk patīkamo ainu un uzskata – būs jāstrādā, lai izdzīvotu un varētu nosegt visus izdevumus (28%). Savukārt pēckara paaudze (50–64 gadi) norāda, ka visdrīzāk būs jādzīvo ļoti pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi (44%).
Kopumā Latvijas iedzīvotāji vecumdienas neiekļauj savā plānošanas horizontā, dodot priekšroku redzamām, nelielām labklājības uzlabošanas iespējām šodien, secina pētījuma autori.
28.03.2018 13:11
Pētījums: iedzīvotāju vēlme tērēt šodien nomāc apziņu par uzkrājumu nepieciešamību vecumdienām
Autors Apriņķis.lv
arhīvs
Pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms. Taču, kā liecina "Swedbank" veiktais paaudžu pētījums, liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai, un nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai.