Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Interesantās sakritības
Raugoties no pasākuma formas un sasniegtā rezultāta, faktiski tā bija preses konference šķietamas diskusijas veidā. Ņemot vērā pasākuma videoatspoguļojumu un diskusijai sekojošās publikācijas, rezultāts ir sasniegts. Uzmanība ir pievērsta.

Skatoties to informāciju, kāda ir publiski pieejama, vēlējos pievērst uzmanību dažiem momentiem, kas parādījās šajā diskusijā.

Notikusī diskusija slēpj milzu viltību. Mācītājs Indulis Paičs paziņoja, ka "patiess konservatīvisms prasa nemitīgi mainīties, un to saprast vienā brīdī nav vienkārši". Šāds vēstījums ir mēģinājums atņemt argumentus, pozīcijas pamatus LELB vadībai, kura, pat ja to nav pati sludinājusi, sabiedrības skatījumā ir konservatīva. Tieši tāpēc Paičs faktiski pasaka: nē, jūs neesat konservatīvi, mēs esam īsteni konservatīvie. Jo maināmies un cenšamies likt LELB mainīties. Faktiski šis ir ļoti bīstams provokatīvs vēstījums.

Taču interesantākais bija nevis pati diskusija, bet nākamās dienas, tas ir, pirmdienas, rītā lasīt laikrakstā "Neatkarīgā" rakstu, kurā teikts: "Sorosa fonda-Latvija mērķi ir bijuši veicināt brīvas, demokrātiskas, pilsoniskas, tiesiskas, iekļaujošas sabiedrības veidošanos Latvijā." Tālāk šajā rakstā minēts, ka "jaunradīto atvērtās sabiedrības vīrieti un sievieti N. Muižnieks raksturo kā tādus, kuriem "sirdī tuva ir demokrātija, tiesiskums, vajadzības gadījumā uzrodas pilsoniskā drosme atbalstīt minoritātes ne tikai tolerantā veidā vien, sniegt atbalstu tirgus liberalizācijai, vienlaikus paliekot eiropietim un saglabājot atbildību kā pasaules pilsonim"."

Rakstā minētais N. Muižnieka vēstījums pēc toņa un satura rada pārsteidzošu līdzību ar 15 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas publisko paziņojumu, kurā "pausts satraukums par iespējamu LELB nozagšanu un attālināšanos no Rietumu protestantiskajai kristietībai tuvās un saprotamās tradīcijas, kas pārstāv skata plašumu, teoloģisku daudzveidību un atbildīgu akadēmisko brīvību".

Īstenākā kristieša meklējumi
Turpinot analizēt I. Paiča teikto: "Patlaban baznīcai pastāv risks attālināties no kristietības, kuras pamatā ir mīlestība cilvēku starpā. Baznīcu nozog velns, tas, ka nespējam viens otru dzirdēt, tas spēks, kā dēļ Kristus zaudēja savu dzīvību. Tas ir plēsonīgais nāvi nesošais gars. Baznīcas identitāti nedrīkst pazaudēt, pieķeroties skaistiem vārdiem. Vārdiem jābūt segtiem ar patiesi dziļu, iekšēji izjustu mīlestības un savstarpējas cieņas apliecinājumu. Risks ir tas, ka formāli esam patiesi, bet attieksmē tomēr neesam patiesi kristieši." Arī šis ir ārkārtīgi viltīgs paziņojums, jo faktiski apgalvo, ka LELB vairākums atsvešinās no kristietības un ka īstenie kristietības nesēji ir šī mācītāju grupa.

Var vaicāt, vai ir jebkas dzirdēts par LELB vairākuma necienīgu attieksmi pret Baznīcai piederīgajiem, tai skaitā mācītājiem. LELB vadība pastāv uz Baznīcas vienotību un uzskata, ka diskusijas, it īpaši tādas, kas skar LELB pārvaldi un teoloģiskus jautājumus, ir jāpatur Baznīcas iekšienē. Apgalvojums, ka Baznīcu nozog velns, ir vēl bīstamāks, jo faktiski nozīmē morālas atbildības noņemšanu no sevis, bet pārlikšanu uz tiem, pret kuru nostāju šie 15 mācītāji vēršas. Šis apgalvojums netieši saka: mēs neesam velns, velns esat jūs! Tas, ka nespējam cits citu dzirdēt.

Var vaicāt, vai varbūt šos 15 mācītājus nedzird tāpēc, ka viņi nespēj pateikt tā, lai viņus sadzird? Vai arī viņu vēstījums ir velnišķīgs un prasa iecietīgu dziedināšanu?

Mūsdienīguma interpretācijas
Vai šī diskusija un publiskā vēstule ir sāpju pilns sauciens kļūt sadzirdētiem? Vai tomēr tas ir lepnības vadīts propagandas veids, aiz kura, lai cik savādi tas laicīgai sabiedrībai izklausītos, stāv ļaunā gara nodomi? Nodomi šķelt Baznīcu. Šķelšana, kārtības izjaukšana, kas lieliski ietērpta aiz termina "teoloģiskā daudzveidība un skata plašums" un tādiem laicīgiem terminiem kā "mazākuma tolerēšana, iekļaušana" u.tml.?

Šie 15 mācītāji sevi piesaka kā mūsdienīgus Rietumu protestantisma teoloģiskajai tradīcijai piederošus, kuri pārstāv teoloģisko daudzveidību, tātad – atvērtus, progresīvus, eiropeiskus. Tas principā precīzi saskan ar Sorosa fonda-Latvija definētajiem mērķiem. Bet tā ir tikai viena no organizācijām, kuras Latvijā aizstāv un pauž šādu pieeju. Tiesa, vislabāk zināmā. Šāda nostāja sevi pretnostata pārējai LELB, tai skaitā LELB vadībai, kā netolerantai, neatvērtai un, pats galvenais, tādai, kas ir novērsusies no kristīgās ticības pamatiem – mīlestības un iejūtības.

Svētdienas vakara diskusija pēc redzētā, dzirdētā un lasītā robežojas ar publisku izaicinājumu, lai neteiktu – provokāciju, kuras rezultāts var būt nevis mazākuma grupas viedokļa ievērošana un iekļaušana, bet šķeltniecība. Tai skaitā LELB šķeltniecība, kas pakāpeniski rezultējas ar kristīgo vērtību eroziju jeb noārdīšanos.

Kārdinošais mazākuma oreols
Notikušais ir viena no daudzām Rietumu sabiedrībā redzamajām mazākuma diktāta formām vai vismaz aizmetņiem. Demokrātijas pamatprincipi atļauj vairākuma viedokļa valdīšanu, respektējot arī mazākuma viedokli. Risks ir tajā, ka vairākuma viedoklis var izrādīties netolerants pret mazākuma viedokli. Pat neskatoties uz to, ka tas ir vairākuma. Jo mazākums var skaļi sākt klaigāt, ka viņus izstumj, nerespektē, ignorē utt. Un vairākums izvēlas klusēt, paslēpties.

Rietumu demokrātijās parādās mazākuma provokatīvais diktāts, aizstāvot jeb drīzāk uzbrūkot ar puspatiesībām, ne lietu dabiskajā kārtībā sakņotiem uzskatiem utt. Mazākuma viedoklis kļūst par citādības, dažādības diktatūru. Šī diktatūra ir ļoti bīstama vairākumam. Un šis vairākums nav tikai sabiedrības, kādas nācijas – valsts sabiedrības – vairākums. Vairākums ir tas tradicionālais, stabilais pamats, kas nodrošina stabilitāti un līdzsvaru sabiedrībā, tātad valstī.

Mazākuma tolerēšana, raugoties no pēdējā laika norisēm, nenozīmē dinamiska plurālisma un stabilitātes uzturēšanu, lai gan tāds ir mazākuma pašpasludinātais kolektīvais mērķis. Pilnīgi pretēji, mazākuma dominēšana, it īpaši publiskajā telpā jeb publiskajā diskursā, rada bīstamību. Bīstamību latenti briestošam konfliktam, nekārtībai un pastāvošās kārtības nojaukšanai. Respektīvi – provocē nekārtību.

Var vien ieteikt šiem 15 mācītājiem rast veidu, kā uzrunāt, lai viņus sadzird. Iespējams, ka viņi jūtas nesadzirdēti.

Tas Kungs mīl kārtību, bet Nelabais ir tieši tas, kas provocē, cenšas izjaukt iedibināto kārtību. Var novēlēt, ka šādu praksi viņiem piedāvās Juris Rubenis. Lai gan, iespējams, tā nebūs labākā un piemērotākā vieta sarunai ar sevi. Varbūt to labāk darīt pie altāra.