Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pasākumos Latvijas novados būs iespēja apmeklēt lekcijas, radošās darbnīcas, doties pastaigās dabā, meklējot dzīvību ūdenī, izstaigāt pavasara ūdeņos burbuļojošās straujupes un uzzināt, kas ir krastings, informē Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

"Ūdens klātbūtne ikdienā šeit, Latvijā, ir tik pašsaprotama. Esam pieraduši pie lietainām vasarām, mitriem rudeņiem un pie sajūtas, ka reizēm ūdens dabā ir par daudz. Ir grūti noticēt, ka tā nav visur pasaulē. Tomēr, kas vienā pasaules malā ir problēma, citā – liela laime. Diemžēl vairums ūdens problēmu radušās cilvēku negatīvās ietekmes rezultātā. Cilvēks pamanījies degradēt augāju, augsni, upes, ezerus, tādējādi veicinot plūdu, sausuma un ūdens piesārņojuma riskus," Pasaules ūdens dienas nozīmi skaidro pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks.

Sabiedrības bezrūpīgā izturēšanās pret ekosistēmām, kurās paši dzīvojam, apgrūtina ikviena indivīda iespējas nodrošināties ar ūdeni, kas vitāli nepieciešams, lai izdzīvotu, norāda M. Rēna.

"Tieši tādēļ pasākumā ikvienam apmeklētājiem centīsimies veidot dziļāku izpratni par ūdens pasauli, stāstīsim par veidiem, kā atjaunot līdzsvarotu ūdens ciklu, uzlabot savu veselību un iztikas avotus, un mudināsim nākotnē uz dabai draudzīgāku rīcību," pauž viena no pasākumu rīkotājām, Ķemeru "Meža mājas" vadītāja Agnese Balandiņa.

Šā gada Pasaules ūdens dienas temats ir "Daba ūdenim". Līdz ar to tā ir brīnišķīga iespēja runāt ar sabiedrību par visu apkārtējo ekosistēmu nozīmi ūdens veidošanā, uzturēšanā un saglabāšanā un cilvēku radīto ietekmi dabā. Degradētā daba un piesārņojums daudzviet rada milzu izaicinājumus nodrošināt cilvēka pamatvajadzību pēc tīra ūdens. Pārgājieni dabā spēj visas šīs likumsakarības lieliski demonstrēt un palīdz tās labāk izprast.

Pasaules ūdens dienu tradicionāli atzīmē 22. martā. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iniciatīvas tā pirmo reizi visā pasaulē tika atzīmēta 1993. gadā. Šī diena ir starptautiskas svinības un iespēja aicināt ikvienu pievērst uzmanību ūdens resursu nozīmei un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, mudinot sabiedrību domāt ne vien par savu, bet arī nākamo paaudžu veselību un izdzīvošanas iespējām. Latvijā šo dienu atzīmē kopš 1996. gada, vēsta M. Rēna.

Pasaules ūdens dienai veltītie pasākumi Latvijā notiks Ķemeru nacionālā parka dabas izglītības centrā "Meža māja", tāpat gaidāma pastaiga gar Amatu 2,4 km garumā no Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim, pārgājiens Abavas senlejā, krastings gar Vitrupi – pārgājiens Vidzemes piekrastē, kā arī pārgājiens gar Rāznas dienvidu krastu.

Ķemeru nacionālā parka "Meža māja" 24. martā no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz izzinošu pasākumu "Ūdens dabā – daba ūdenī". Interesentus sagaida aizraujoša lekcija, radošās darbnīcas un pastaiga dabā, meklējot dzīvību ūdenī. Dalība pasākumā ir bez maksas. Līdzi jāņem tautasdziesma vai dzejolis par ūdeni, ko ierakstīt atmiņu kladē.

Pasākuma pirmajā daļā ikviens interesents lekcijā "Dabai ir problēmas?" varēs uzzināt, kādas ūdens problēmas pēdējās desmitgadēs cilvēki, neapdomīgi saimniekojot dabā, radījuši un kā tās iespējams risināt, veicot dažādus dabas atjaunošanas pasākumus. Arī radošo darbnīcu aktivitātes gan bērnus, gan pieaugušos mudinās iztēloties ideālo ūdens pasauli. Savukārt pasākuma otrajā daļā ikviens interesents būs aicināts doties pastaigā pa Ķemeru apkārtnes mitrājiem, kopīgi vērtēt gan avota ūdens spēku, gan kūstošo sniega ūdeņu ceļus un neceļus, meklēt dzīvību ūdenī un mācīties pazīt ūdens pasaules bagātības.

Tāpat 24. martā plkst. 10.00 būs iespēja doties bezmaksas pārgājienā Vidzemes piekrastē dabas gida pavadībā "Krastings gar Vitrupi". Ceļā būs iespēja iepazīt koku sugas gar upes krastiem, izpētīt smilšakmens ieža atšķirības no citiem iežiem, skaitīt upes līkumus, noteikt straumes ātrumu, klausīties putnu balsīs un meklēt pavasara pazīmes dabā, informē M. Rēna.

Sīkāka informācija par visiem pasākumiem pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes "Facebook" lapā.