Inčukalnā reti kurš nepazīst Ingu Keišu. Viņa rosās vienīgajā Inčukalna puķu veikaliņā. Inga vienmēr sagaida atnācējus ar laipnu smaidu un neliedz draudzīgu padomu. Inčukalnā Inga dzīvo vairāk nekā 40 gadu.
– Kas raksturīgs Inčukalna novadam?
– Esmu inčukalniete visu savu dzīvi. Bērnību gan pavadīju laukos Smiltenes pusē, bet kopumā te dzīvoju jau vairāk nekā 40 gadu. Manuprāt, Inčukalns ir ļoti laba vieta, kur dzīvot. Rīgas tuvums nodrošina gan labas darba iespējas, gan kultūras dzīvi. Tajā pašā laikā mēs šeit jūtamies kā laukos. Vasarās inčukalnieši kļūst azartiski ogotāji un sēņotāji, jo Inčukalna apkārtne ir bagāta ar mežiem.
– Kas gadu gaitā novadā mainījies?
– Šo gadu laikā Inčukalns, protams, ir mainījies, kļuvis sakoptāks, ir izveidota brīvdabas estrāde, uzcelts sporta komplekss ar peldbaseinu. Ir atjaunots Tautas nams, kur pašdarbniekiem dziedāt, dejot un spēlēt teātri. Tautas namā regulāri notiek koncerti un izstādes. Pēdējos gados ir izveidojusies jauka tradīcija – jūlija sākumā svinam novada svētkus, un to programma ir tiešām daudzveidīga.
– Kā sadzīvo Inčukalna ilggadējie iedzīvotāji un ienācēji?
– Inčukalnā ir daudz jaunu iedzīvotāju, un domāju, ka visi sadzīvojam labi. Man gan ir draudzenes, kuras, uzsākot dzīvot Inčukalnā apmēram pirms 30 gadiem, te nav jutušās labi – vietējie esot bijuši diezgan augstprātīgi. Ceru, ka tas ir mainījies.
– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Šobrīd Inčukalnā ir daudz jauno ģimeņu ar maziem bērniem. Šī tendence pieaugs, tādēļ pašvaldībai būtu jādomā par vēl viena bērnudārza izveidi. Kopumā pašvaldība dara savu darbu un gādā par kopējām sadzīves lietām, tomēr tādu patiesu interesi par iedzīvotājiem es neredzu. Brīžiem šķiet, ka arī pašvaldības policija ieviesta tikai tādēļ, lai mūs sodītu, nevis palīdzētu. Tomēr kopumā dzīve Inčukalnā ir ļoti laba, ar lauku mieru un bez pilsētas stresa.
Maija Mačevska Inčukalna novadā dzīvo jau kopš bērnu dienām, arī šobrīd, kad pašai jau ir ģimene. Maija ir barista trenere – apmāca bārmeņus un viesmīļus, kā pareizi gatavot kafiju, kā arī pedagoģiskās jāšanas instruktore atpūtas bāzē "Zuši" Inčukalna novadā.
– Kas raksturīgs Inčukalna novada iedzīvotājiem?
– Ja Rīgā ir mikrorajoni, tad Inčukalna novadā ir savas republikas. Piemēram, tie, kuri dzīvo "Sēnītes" apkārtnē, nesaka, ka ir no Inčukalna, bet no "Sēnītes". Es tomēr sevi asociēju ar Inčukalnu kopumā. Inčukalns – tās ir mājas. Mēs ar ģimeni pēdējos gadus dzīvojam Inčukalna ciematā, taču visa bērnība pavadīta tur, kur šobrīd ir Medību pils. Tajā apkārtnē dzīvojošie bija no Sanatorijas. Tā ir fantastiska vieta! Inčukalna Velnala, Gauja, Gaujas senlejas krasts.
Par kurzemniekiem mēdz teikt, ka viņi ir vēsi un lepni, savukārt latgalieši – atvērti un silti. Inčukalna novads atrodas Latvijai pa vidu, līdz ar to varētu teikt, ka esam pārņēmuši kaut ko no abām Latvijas pusēm un izrādām tās īpašības, kas attiecīgajā brīdī vairāk vajadzīgas.
– Kas gadu gaitā novadā mainījies?
– Inčukalnā dzīvot ir forši. Lielākā daļa cilvēku, ko pazīstu no savas bērnības, joprojām dzīvo Inčukalna novadā. Manuprāt, novads attīstās salīdzinoši lēni, ja ņem vērā, cik turīgs tas ir.
– Kā sadzīvo Inčukalna ilggadējie iedzīvotāji un ienācēji?
– Ļoti labi. Piemēram, kad ilggadējās Inčukalna iedzīvotājas satiekas pie veikala un apspriež jaunumus, viņas laipni sveicinās ar visiem – nav nekādu šķību skatienu. Savukārt šeit, kur dzīvojam mēs, kaimiņos gandrīz visi ir ienācēji, kas pārcēlušies uz šejieni, piemēram, no Siguldas, Jūrmalas. Sadzīvojam draudzīgi.
– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Ja runājam par ieteikumiem, pašvaldības policiju vajadzētu nodrošināt ar mājdzīvnieku čipu lasītāju. Citādi noklīdušie dzīvnieki tiek vesti uz Ķekavas patversmi, lai nolasītu čipu un varētu sazināties ar dzīvnieku īpašniekiem, un šis pakalpojums nav lēts. Pie labajiem darbiem jāmin fantastiskais darbs, kas paveikts, uzlabojot Inčukalna bērnudārzu, skolu, iekārtojot bērnu laukumus. Liels prieks man ir arī par lielo, skaisto Inčukalna zīmi. Pat Rīgas uzraksts nav tik skaists kā mūsu, turklāt tas tumsā tiek izgaismots.
– Kādās novada aktivitātēs iesaistāties?
– Kādu laiku ar vīru dejojām Inčukalna deju kolektīvā "Virši", taču šobrīd mūsu kultūras dzīve vairāk pārcelta uz Rīgu, jo arī darbs man vairāk ir Rīgā. Manuprāt, Inčukalna novadā ir daudz aktivitāšu, kur iedzīvotāji var iesaistīties. Vienīgi gribētos, lai būtu vairāk pašvaldības apmaksātu nodarbību bērniem.
Laine un Nauris Markūni ir jauna ģimene, kas nepilnus trīs gadus dzīvo Inčukalna novada Kļavās. Nauris strādā Rīgā par noliktavas vadītāju, Laine pēc izglītības ir logopēde. Ģimenē aug dēliņš Leonards, kuram drīz apritēs trīs gadi.
– Kas raksturīgs Inčukalna novadam un tā iedzīvotājiem?
Nauris: Abi ar sievu esam dzimuši Bauskā. Pēc kāzām aktīvi sākām meklēt ģimenes mājokli, nosliecāmies par labu Inčukalna novadam. Šo izvēli ne reizi neesam nožēlojuši.
Laine: Īpaši krasu atšķirību starp citu novadu iedzīvotājiem nemanu. Konkrēti par Kļavu iedzīvotājiem varu teikt tikai to labāko – draudzīgi, izpalīdzīgi un atvērti cilvēki. Inčukalna novadam raksturīga skaista daba, kura paver plašas iespējas atpūsties – sēņot, ogot, slēpot, doties izbraucienos ar velosipēdu, skriet un tamlīdzīgi. Prieks, ka bērnam ir iespēja uzaugt veselīgā vidē. Arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc izvēlējāmies dzīvot Inčukalna novadā.
– Kas šeit ir atšķirīgs no vietas, kur dzīvojāt iepriekš?
Laine: Pirmais, kas šķita krasi atšķirīgs, bija daba. Bijām pieraduši pie Zemgales līdzenuma. Šeit daba ir pavisam citādāka. Vēl ievēroju, ka šeit gandrīz katram otrajam mašīnā ir lentīte Latvijas karodziņa krāsās vai kāda latvju zīme. Šķiet, ka šeit cilvēki ir patriotiskāki, jo iepriekšējā dzīvesvietā kas tāds bija retums.
Citas lietas salīdzināt ir grūti, jo mums ar dzīvi Inčukalna novadā sākās pavisam cits dzīves posms. Bija jāsāk domāt par lietām, kuras iepriekš nebija aktuālas, piemēram, aktualizējās jautājums par pirmsskolas izglītības iestādi bērnam. Diemžēl rindas valsts pirmsskolas izglītības iestādē Inčukalnā ir garas, tāpēc šobrīd bērns apmeklē privāto izglītības iestādi Vangažos. Pozitīvi ir tas, ka Inčukalna pašvaldība daļu līdzfinansē.
– Vai iesaistāties arī kādās aktivitātēs novadā?
Nauris: Šobrīd nav tā, ka aktīvi iesaistāmies novada aktivitātēs. Iespēju robežās mēģinām apmeklēt rīkotos pasākumus, vairāk tādus, kuros varam doties visa ģimene. Piemēram, reizi gadā apmeklējam bērniem rīkoto Ziemassvētku eglīti, pagājušogad bijām Inčukalna pilsētas svētkos. Pozitīvi ir tas, ka Inčukalnā ir sporta komplekss, apmeklējam peldbaseinu. Domāju, kad bērns paaugsies, kļūsim aktīvāki novada iedzīvotāji.
– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
Nauris: Priecē tas, ka Inčukalna pašvaldība domā par jaunajām ģimenēm un līdzfinansē pirmsskolas izglītības maksu. Inčukalna pašvaldība vienmēr ir atvērta komunikācijai. Ja ir kādi jautājumi vai ieteikumi, tie tiek uzklausīti kopīgā sanāksmē ar iedzīvotājiem. Nesen tika rasts risinājums ceļa infrastruktūras sakārtošanai uz Kļavu ciematu. Protams, vēlētos, lai pašvaldībai rastos iespēja atvērt vēl kādu pirmsskolas izglītības iestādi, jo tās šeit ir ļoti nepieciešamas.