Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas nozīmē, ka Latvijā sirds slimnieki daudz biežāk kļūst darba nespējīgi vai mirst no diagnozēm, kas kaimiņvalstīs tiek sekmīgi ārstētas ar jauno zāļu palīdzību, secinājusi Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA).

Kā informēja asociācijā, atbilstoši tās apkopotajiem datiem, Igaunija un Lietuva sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ar jaunajām zālēm atvēl ievērojami vairāk līdzekļu nekā Latvija. Piemēram, Lietuvā piešķirtais finansējums jauno antikoagulantu apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem 2018. gadā ir 5,39 miljoni eiro, kas nodrošina 8400 priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās, kā arī 1700 dziļo vēnu trombembolijas un plaušu trombembolijas pacientu ārstēšanu. Turklāt Lietuvā jau pašlaik tiek paredzēts pakāpenisks finansējuma palielinājums iepriekšminēto pacientu grupu terapijai. Savukārt Igaunijā 2016.gadā un 2017.gadā ar jaunajiem antikoagulantiem tika ārstēti 7242 un 8875 priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās pacienti.

Saeima sirds/asinsvadu programmai no valsts budžeta šogad papildus atvēlējusi 11,025 miljonus eiro, no kuriem 3,05 miljoni eiro paredzēti kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai ar jauniem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai.

Atbilstoši Veselības ministrijas (VM) izstrādātajam informatīvajam ziņojumam "Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2018.gadā", Latvijā jaunas inovatīvas zāles paredzēts nodrošināt sirds mazspējas, priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās pacientiem, kā arī uzlabot terapijas pieejamību pacientiem, kam pēc akūta koronāra sindroma veikta stentēšana. Par atvēlētajiem līdzekļiem paredzēts apmaksāt zāles vairākām jaunām diagnozēm - plaušu embolijai un dziļo vēnu tromboze, kuru ārstēšanai jauno zāļu savlaicīga lietošana novērš letālas komplikācijas.

Pēc VM aprēķiniem, ar minēto 3,05 miljonu eiro finansējumu kompensējamos medikamentus 2018.gadā apmaksās 5205 pacientiem. Taču, atbilstoši SIFFA datiem, reālais pacientu skaits minēto diagnožu grupās Latvijā ir 36 000. Turklāt asociācijas ieskatā patlaban nav skaidrības arī par VM informatīvajā ziņojumā minētās budžeta apakšprogrammas kompensējamo medikamentu nodrošināšanai sirds un asinsvadu saslimšanām piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, jo tā paredz iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā gan jaunus medikamentus, gan jaunas diagnozes, gan paplašināt apmaksāto medikamentu izrakstīšanas nosacījumus.

SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics norādīja, ka VM finansējums nosegs tikai nelielu daļu no sirds slimniekiem nepieciešamā zāļu apmēra, līdz ar to visi, kam tās nepieciešamas, vajadzīgos medikamentus nesaņems. "Ja zāļu pieejamība netiks uzlabota, diemžēl nebūs iespējams sasniegt VM izvirzīto mērķi samazināt mirstību no sirds asinsvadu slimībām, kas Latvijā joprojām ir viena no augstākajām Eiropā," sacīja Bolēvics.

Līdz ar to, lai viestu skaidrību šajā jomā, SIFFA aicina Saeimas deputātus lūgt VM kopā ar sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa Latvijas kardioloģijas attīstības plānu, lai varētu ilgtermiņā plānot sirds/asinsvadu programmas attīstību, definēt prioritātes nozarē un caurskatāmi pieņemt lēmumus finansējuma sadalei, tādējādi nodrošinot pēc iespējas vairāk pacientu ar inovatīvām zālēm, pakāpeniski palielinot finansējumu to nodrošināšanai un uzlabojot inovatīvo zāļu pieejamību.

Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis valsts institūciju soli šogad jaunām zālēm sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai papildus atvēlēt vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtēja pozitīvi. Tomēr arī viņš uzsvēra, ka šo labo praksi nepieciešams turpināt, jo ar minētā finansējuma apmēru tikai daļēji tiks paveikts tas, ko citas Eiropas valstis, tostarp arī Lietuva un Igaunija, saviem pacientiem jau nodrošina. "Tiks nosegts zināms parāds, bet pie tā nedrīkst apstāties. Ir jādomā, kā sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu pilnveidot un uzlabot dažādos līmeņos," uzsvēra Trušinskis.

Viņš norādīja, ka, piemēram, Latvijā, līdzīgi kā citās pasaules valstīs un arī Lietuvā, būtu lietderīgi izveidot sirds mazspējas klīnikas, kas ar profilaksi un izglītošanu sekmīgi spēj pasargāt pacientus no nonākšanas slimnīcā. Tāpat viņa ieskatā būtu jādomā par iespēju nodrošināt lielākas atlaides pensionāriem zāļu iegādei sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī jāizvērtē iespējamība nodrošināt 100% medikamentu kompensāciju sirds mazspējas pacientiem, jo minētās slimības prognoze ir sliktāka nekā lielai daļai vēža slimnieku.

Asociācijā atgādināja, ka par finansējuma palielināšanu kardioloģijas nozarei otrdien, 27. februārī spriedīs arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija.

SIFFA dibināta 1996. gadā, un tā Latvijā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus un apvieno 19 biedrus – pasaulē vadošos uzņēmumus, kas ražo zāles, veic pētījumus, investē medikamentu attīstībā un sadarbojas ar veselības aprūpes jomu. SIFFA mērķis ir uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un efektīvu zāļu pieejamību, informēt par kvalitatīvu veselības aprūpi un sekmēt zāļu ražotāju darbību Latvijā.