Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Var jau būt, lai ko pamainītu ierastajā scenārijā, var jau būt, un tomēr – aiz bailēm, ka no deputātu mutēm šoreiz var izskanēt ne tikai jūsmīgi laimes vēlējumi. Aiz bailēm, ka kāds var norādīt uz āža kājas parādīšanos Salaspils demokrātijas eņģeļa viedajā siluetā.

Vēl pirms gada R. Čudars radīja par sevi iespaidu, kā par novada demokrātiskas attīstības garantu. Protams, bija izņēmuma gadījumi, laiku pa laikam radot sajūtu, ka "Vienotības" sludinātie augstie morāles standarti tomēr tiek attiecināti uz visiem un visu, atskaitot pašu "Vienotību". Taču tā pa īstam cilvēks tiekot pārbaudīts ar naudu un ar varu. Iegūstot absolūto vairākumu – 9 no 17 vietām pašvaldību vēlēšanās, partija "Vienotība" abus pārbaudījumus saņēma reizē un diemžēl nav izturējusi nevienu.

Par naudu runājot, pietiek pieminēt nu jau ar Černobiļas AES un Donbasu laiku pa laikam salīdzināto kultūras nama "Enerģētiķis" ēku. "Mērnieku laiku" Švauksta "fünf Rubel so oder so" (pieci rubļi šur vai tur – A.S.) Salaspils interpretācijā draud pārvērsties par dažiem simtiem tūkstošu šur vai tur. Jautājums – kur? Un vai tas ir mērķtiecīgi virzīts process? Cik simti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas vēl būs nepieciešami pussagrautās, lietū izžļurgušās un nu arī izsaldētās ēkas dažnedažādu ekspertīžu veikšanai? Un vai kronis visam nebūs lēmums par ēkas nojaukšanu, jaunu simtu tūkstošu tērēšana nojaukšanas un būvniecības projektiem, miljonu aizņēmumu ņemšana jaunas ēkas celtniecībai. Cerēsim, ka nē!

Par pārbaudījumiem ar varu... Koperfīlda cienīgais R. Čudara triks ar abu novada kultūras namu it kā likvidēšanu un it kā nelikvidēšanu, ar jauna virtuālā kultūras nama it kā taisīšanu un it kā netaisīšanu beidzās ar prognozēto – jau sākotnēji paredzēto Valda Škutāna iecelšanu direktora amatā, lai gan pārliecinošākā kandidatūra tomēr bija Indra Trofimoviča. Līdz ar to runa ir arī par personālijām, taču vairāk - par demokrātisku procesu virzību un godīgu attieksmi pret novada iedzīvotājiem.

R. Čudars kā lēmumprojekta iesniedzējs un virzītājs mēneša laikā parādīja, ka viņam ir uzspļaut pašam saviem principiem un paša pieņemtajiem un atbalstītajiem dokumentiem. 2017.g.30.novembra lēmums par "Par jaunas pašvaldības iestādes "Salaspils kultūras nams" izveidošanu" tika gatavots dziļā slepenībā un nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Lai gan paša Čudara atbalstītā "Salaspils novada pašvaldības nolikuma" 9.9. punkts nosaka: Ja lēmuma projekts satur jautājumus, kas attiecas uz pašvaldības iestāžu darbību vai saistīti ar pašvaldības iestāžu darbību, lēmuma projekta sagatavošanas procesa laikā lēmuma projekta sagatavotājs sadarbojas ar attiecīgās iestādes vadītāju (pasvītrojums mans – A.S.) un iestādes vadītājs tiek uzaicināts uz komitejas sēdi, kas izskata, dod atzinumu un/vai iesniedz lēmuma projektu izskatīšanai domes sēdē. Iestādes vadītāja izteiktais viedoklis komitejas sēdē tiek protokolēts. (saistošie noteikumi Nr.17/2009 ar grozījumiem līdz 31.07.2013.). Viss kārtībā, ak, cienījamā "Vienotība"?

Manā skatījumā projekta iesniedzējs un Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ir ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli, patvaļīgi interpretējot arī pašvaldības nolikuma 12.1. punktu, kas nosaka, ka "Lēmumu projekti, ja tajos ietvertie jautājumi tieši vai netieši skar plašu sabiedrību, ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms plānojamās izskatīšanas domes sēdē, ir publicējami, ievietojot interneta vietnē - www.salaspils.lv. (pasvītrojums mans – A.S.) Publicējamos lēmumu projektus nosaka domes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc komiteju priekšlikuma."

Tā kā lēmums par novada abu kultūras namu likvidēšanu un jauna kultūras nama taisīšanu tiešā un netiešā veidā ir saistīts ne tikai ar desmitiem kultūras namu darbinieku un simtiem pašdarbības kolektīvu dalībnieku, bet ar ikvienu kultūras patērētāju Salaspils novadā un ārpus tā (turklāt vairāki pašdarbības kolektīvi ir pastāvīgi Latvijas Dziesmu un deju svētku procesa dalībnieki) R. Čudaram nebija tiesību šo lēmumprojektu uzskatīt par plašu sabiedrību neskarošu un atteikties no tā publiskošanas. Nemaz nerunājot par to, ka šauri politisku interešu dēļ šī bija klaja izņirgāšanās par abu kultūras namu cilvēkiem. Bet tās jau ir emocijas. Atpakaļ pie faktiem.

Vēl vairāk – jurists Čudars ir aizmirsis ne tikai par paša pieņemtajiem un parakstītajiem domes lēmumiem, bet arī par Latvijas Republikas likumiem. LR likuma "Valsts pārvaldes iekārtas likums" 10. panta (5) punkts nosaka: "Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību..." Savukārt šī likuma 10. panta (7) punkts nosaka: "Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart."

Tas viss ir ignorēts viena mēneša laikā, nemaz nerunājot, ka zem iestāžu likvidācijas un jaunas iestādes taisīšanas faktiski ir (speciāli?) slēpta abu kultūras namu reorganizācija. Var rasties jautājums, kādēļ darīt sarežģīti to, ko var izdarīt vienkārši. Šeit jāatceras V. Škutāna faktors. Ja reorganizāciju veiktu legāli, jaunā vadītāja amatā būtu krietni grūtā iedabūt savējo kandidatūru. Tieši tāpat kā V. Škutānam būtu neiespējami iegūt kultūras nama vadītāja amatu, ja prasības pretendentiem būtu bijušas tikpat stingras kā, piemēram, pirms gada uz KN "Rīgava" direktora amatu u.c.

Pats par sevi daudz pasaka arī PI "Salaspils kultūras nams" direktora amata atlases komisijas vienpartejiskais sastāvs, kurā bez izpilddirektora abi pārējie komisijas locekļi bija "Vienotības" deputāti (R. Čudars, R. Anspaks). Starp citu, vēl viens bezprecedenta gadījums Salaspils novada domes darbības ilgu gadu laikā.

To, ka "Vienotības" taciņa uz savu savtīgo mērķi ir slidena, šķiet, brīdināti bija arī no šīs partijas ievēlētie deputāti. Domes sēžu laikā uz opozīcijas jautājumiem runāja (bet ne atbildēja) tikai pats Čudars, pārējie (R. Anspaks, M. Caune, V. Upmane, V. Kalniņa, V. Berezņevs, K. Brunovskis, A. Umbraško, J. Kolbina) ņirgāšanos par Salaspils kultūras namiem pavadīja ar cinisku klusēšanu. Neticīgie var noskatīties 2017. gada 30. novembra sēdes ierakstu, hronometrāža 23.08–42.25 no kopgaruma 1.08.41. 2017. gada 14. decembra sēdes ieraksts (hronometrāža 14.32–19.02 no kopgaruma 38.41).

Lai Salaspils iedzīvotāju acīs nospēlētu ko līdzīgu demokrātijai, 2017.g. 29. decembra sēdē (1. jautājums, sēdes videoieraksta sākums), tika nospēlēts farss ar uzaicinātu aktieru – četru kultūras nama direktora amata kandidātu piedalīšanos. Līdzīgi kā pastāv jēdziens "noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija jeb naudas atmazgāšana" šis farss bija Čudara piesmietās demokrātijas atmazgāšanas mēģinājums, mēģinājums radīt demokrātiskas direktora ievēlēšanas ilūziju. Farss beidzās pēc iecerētā scenārija – Čudars pasludināja, ka pilnīgākais šīs amata vietas iemiesojums ir V. Škutāns (kāds pārsteigums?). "Vienotība" un M. Rogals par to nobalsoja.

Runa nav tikai par likumiem bet arī tikumiem, runa ir par godaprātu un elementāru cieņu pret novadam lielāku vai mazāku dzīves daļu veltījušajiem kultūras darbiniekiem, kuri šobrīd augstprātīgi tiek pasperti malā, jo trāpījušies pa kājām uz "Vienotības" ambīciju taciņas. Un tas ir tas zemiskākais...

Ar šo paziņoju, ka esmu vērsies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ar lūgumu par Salaspils novada domes 2017.g. 30. novembra lēmuma "Par jaunas pašvaldības iestādes "Salaspils kultūras nams" izveidošanu" atcelšanu un tā pieņemšanas procedūras tiesisko izvērtēšanu. Tieši tāpat kā par Salaspils novada domes deputātu (R. Čudars, R. Anspaks, M. Caune, V. Upmane, V. Kalniņa, V. Berezņevs, K. Brunovskis, A. Umbraško, J. Kolbina, M. Rogals) rīcības atbilstību LR likuma "Valsts pārvaldes likums" 10.panta (3), (4) un (5) punktam.

Drosmi un izturību mums visiem 2018. gadā!