Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jāņogu raibeņa saistība ar Latvijas valsts 100 gadu jubileju slēpjoties šī tauriņa izskatā - tā pakaļspārnu apakšpusi rotā balts plankums C burta formā, kas romiešu skaitļu sistēmā apzīmē skaitli 100. "Tātad īstens simtgades tauriņš," rezumē Piterāns.

Jāņogu raibenis ir vidēja izmēra (spārnu pletums četri līdz pieci centimetri), tipisks raibeņu dzimtas pārstāvis - oranžu spārnu virspusi, kas klāta ar vairāku melnu plankumu rakstu. Ja no attāluma to var sajaukt ar kādu citu raibeņu sugu, piemēram, parasto nātru raibeni, tad, aplūkojot tauriņu tuvāk, kļūst redzama viena no jāņogu raibeņa galvenajām atpazīšanas pazīmēm - īpatnēji izrobotā spārnu forma.

"Nevienai citai Latvijā sastopamai dienastauriņu sugai spārnu malas nav ar tik dziļu robojumu. Spārna apakšpusē raksturīgākā pazīme ir baltais C burta formas plankums, kas ir nesajaucama sugas pazīme," atzīmē Piterāns.

Jāņogu raibeņi var būt sastopami visdažādākajos biotopos, arī dārzos un citās cilvēku apdzīvotās vietās vai to tuvumā, taču vislabāk tomēr jūtas mežmalās, upmalās un krūmājos, kur aug iecienītākais kāpuru barības augs - parastais apinis. Kāpuri var baroties arī ar nātru, kārklu, gobu, kā arī jāņogu un ērkšķogu lapām. Pieaudzis jāņogu raibeņa kāpurs ir krāsots brūni oranžā krāsā ar izteiksmīgi gaišu ķermeņa aizmugurējo daļu. Šāds krāsojums nav nejaušība, bet gan maskēšanās mēģinājums, jo, ja kāpurs nekustīgi sēž uz auga lapas virsmas, no attāluma to var viegli sajaukt ar kāda putna ekskrementu, norādīja Piterāns.

Šis tauriņš ir viena no tām nedaudzajām sugām, kuras var redzēt lidojam agri pavasarī līdz ar pirmajām siltajām dienām. Tas ir iespējams, jo šīs sugas pārziemo pieauguša tauriņa stadijā, kamēr citas sugas, kas lido vēlāk sezonā, to dara kūniņas, kāpura vai olas stadijā, skaidro entomologs. Jāņogu raibeņi pārsvarā ziemo dabiskās slēptuvēs - koku dobumos, mizas spraugās un līdzīgās vietās, taču var izmantot arī cilvēka radītas būves - šķūnīšus, malkas grēdas.

Atšķirībā no dažām citām ziemojošajām dienastauriņu sugām, piemēram, acainajiem vai parastajiem nātru raibeņiem - jāņogu raibeņi ziemošanai neizmanto alas un pagrabus. Tiklīdz marta beigās sāk kust sniegs un temperatūras stabiņš pakāpjas virs plus 10 grādiem, jāņogu raibeņu lidošana var sākties, stāsta Piterāns.

Kopumā jāņogu tauriņus var novērot gandrīz visā siltajā gada periodā - no marta beigām līdz oktobra beigām. Neliels pārtraukums lidošanā var būt jūnija vidū, kad pārziemojušie pavasara tauriņi jau ir beiguši savu dzīvi, bet nākamā paaudze vēl nav paspējusi izšķilties. Lidošanas maksimums, kad jāņogu raibeņus var redzēt visvairāk, ir vērojams aprīļa beigās un jūlija vidū, informē Piterāns.

Viņš norādīja, ka jāņogu raibeņi ir viena no biežākajām Latvijā sastopamajām dienastauriņu sugām, kas ir vienmērīgi izplatīta visā Latvijas teritorijā. Tiesa, jāņogu raibenis esot arī piemērs tam, ka, neskatoties uz pēdējo piecu gadu laikā ļoti daudz klāt nākušajiem datiem par šīs sugas izplatību, joprojām Latvijas kartē ir daudz "balto plankumu", kur nav zināms, vai šī suga tur ir sastopama.

Tāpēc LEB aicina iedzīvotājus ziņots par šī tauriņa atrašanās vietām, lai iegūtu pilnīgāku pārskatu par jāņogu raibeņa izplatību Latvijā. Ērtāk jāņogu raibeņu un arī citu dienastauriņu novērojumus esot ziņot portālā "Dabasdati.lv". Saziņai var izmantot arī LEB "Facebook" lapu. Lai nebūtu pārpratumu un šaubas par sugas noteikšanu, iedzīvotāji aicināti novērojumiem klāt pievienot fotoattēlu.

LEB ir vecākā aktīvā zinātniskā dabaspētniecības organizācija Latvijā, kas ir dibināta 1951. gadā. Gada kukaiņa akciju LEB rīko 20.reizi. Šīs akcijas mērķis ir informēt sabiedrību par kādu aktuālu entomoloģijas tēmu, un atgriezeniskās saites veidā no plašākas sabiedrības iegūt jaunu informāciju par konkrētās sugas izplatību Latvijā. Pērn par Gada kukaini izvēlēts Eiropas dievlūdzējs.