Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šnore uzskata, ka migrācijas problēma ir radījusi ļoti lielu nestabilitāti un pat šķelšanos ES attiecībās. Savukārt Pabriks uzsvēra, ka diskusijās par migrācijas jautājumiem jāspēj panākt rezultāts un vienoties par kompromisu. Viņš piebilda, ka, runājot par migrācijas politiku, ES valstīm nevajadzētu sastrīdēties tik tālu, lai tās vairs nevarētu rast kopīgu valodu.

"Nevajag to ģimenes strīdu ielaist tik dziļi," sacīja Pabriks, piebilstot, ka nepieciešama piekāpšanās no abām pusēm. Tikmēr Šnore uzsvēra, kā piekāpties var tik tālu, lai tas nenonāktu pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm.

Politiķi atzina, ka līdz šim migrācijas politikā ES pieļāvusi pietiekami daudz kļūdu un arī sarunas par iespējamām reformām nav vieglas. Pabriks šaubās, vai iecerētajā termiņā - līdz nākamā gada jūnijam - izdosies vienoties par migrācijas politikas reformām. Viņš prognozēja, ka līdz rezultātam varētu tikt šā gada otrajā pusē.

Šnore akcentēja, ka diskusijās par reformām Latvijai nepieciešams uzstāt uz brīvprātības principu bēgļu uzņemšanā, ES jābūt vienprātībai, ka robežu sargāšana ir prioritāte. Pabriks uzsvēra, ka vispirms būtu "jātiek galā" ar to, kas notiek trešajās valstīs, jādomā par ES ārējām robežām, kā arī savlaicīgi jāpārbauda migranti.

Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane pastāstīja, ka pēdējā laikā ir vairāki patvēruma meklētāji, kuri bija aizbraukuši, bet tagad atgriežas Latvijā. Viņa uzskata, ka kopumā bēgļiem piedāvātā palīdzība varētu būt efektīvāka. Vienlaikus Zalcmane uzsvēra, ka bēgļiem palīdz atrast darbu un nav mērķa ievirzīt viņus "atbalstu saņēmēju kārtā".

Kā ziņots, ES pašlaik tiek diskutēts par reformām patvēruma politikā, tomēr līdz šim kopsaucēju panākt nav izdevies. Eiropas līderi iecerējuši vienoties par šiem jautājumiem līdz nākamā gada jūnijam.