Tagad droši varu apgalvot: sapņi piepildās!
Lepnums par mūsējo!
Izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kura labi pazīstama visā pasaulē, pērn kļuva par Elbas filharmonijas goda ērģelnieci, tālab mēdz šeit uzstāties visai bieži. Biļetes uz viņas koncertiem (tāpat kā visiem, kas te notiek) tiek izpirktas uzreiz. Taču mums palaimējās tikt pie biļetēm uz viņas solokoncertu 10. decembrī. Pavisam noteikti šis vakars, kurā skanēja Ferenca Lista, Johana Sebastiana Baha, Tjerī Eskeša un Artura Maskata skaņdarbi, kļuva par skaisto kultūras brīvdienu krāšņu noslēgumu.
Kad pēc koncerta divi tūkstoši klausītāju uzgavilēja mūziķei, jutu patiesu lepnumu, ka atkal viena latviešu māksliniece tik brīnišķīgi spēj pārstāvēt mūsu valsti!
Pie Elbas filharmonijas ērģelēm – izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna.
Daži vārdi par pašu koncertzāli: ar savu koka apdari, daudzajām kāpnēm un asajiem leņķiem tā ir iespaidīga un nedaudz atgādina kuģi. Iespējams, tā arhitekts iecerējis. Starpbrīdī aizstaigājām līdz ērģelēm. Fascinējošais instruments vienā koncertzāles malā izstiepies triju stāvu jeb 15 metru augstumā, trīs stāvu platumā un trīs metru dziļumā. Mazākā stabulīte ir vien 11 milimetru gara, bet lielākā sasniedz gandrīz 11 metrus.
"Izstaigājot ērģeļu iekšpusi, jūties, itin kā ienākot divu ģimeņu savrupmājā," kādā intervijā izteikusies ērģelniece Iveta Apkalna. Ak jā, brīdinājums tiem, kuri vēl tikai pošas uz Elbas filharmoniju: ja iekšā laidējām jūsu somiņa šķitīs par lielu, to nāksies atstāt garderobē. Savukārt jakas un mēteļus zālē var ienest bez problēmām un pabāzt zem krēsla, jo garderobes maksa 1,50 eiro acīmredzot daudziem šķiet par sālītu...
Brīnumzeme lieliem un maziem
Viens no objektiem, ko Hamburgā iesaka aplūkot vairāki ceļveži, ir nevis Rēperbānis, bet gan "Miniatūrā brīnumzeme" ("Miniatur Wunderland"), kas meklējama Hamburgas Spīķeru rajonā. "Miniatūrā brīnumzeme" tiek dēvēta par lielāko dzelzceļa modeli pasaulē, taču patiesībā pirms sešiem gadiem atklātais objekts piedāvā aplūkot vairāku valstu – Šveices, Austrijas, Itālijas, ASV, Norvēģijas u.c. – miniatūrus maketus.
Turklāt tie nav statiski, jo apmeklētāju acu priekšā te pārvietojas simtiem vilcienu, automašīnu, lidmašīnu un kuģu modelīšu, radot reālas dzīves iespaidu (piemēram, ja "aizdegas" kāda celtne, sabrauc desmitiem ugunsdzēsēju mašīnu; lidlaukā lidmašīnas imitē nolaišanos un pacelšanos utt.). Ik pa brīdim mainās apgaismojums, ļaujot iztēloties, kā tā vai cita vieta izskatītos dienā, krēslā un naktī.
Manuprāt, viskrāšņāk naktī izskatījās Lasvegasa un ar tūkstošiem spuldzīšu izgaismotais tilts. Savukārt Alpu kalnu maketā ik pa brīdim atskanēja sniega lavīnas radītās atbalsis. Katrā ziņā šī ir vieta, kur gan pieaugušie, gan bērni var pavadīt vairākas stundas, iepazīstot pasauli, ko pārvalda 46 datori un daudz darbinieku. Par biļeti iztērētie 13 eiro ir katra centa vērti!
Elbas filharmonija Hamburgā ir ļoti fotogēniska un labi izskatās no jebkura skatupunkta.
Brančs tukšajos spīķeros
Agrā sestdienas rītā dodoties pastaigā pa Spīķeru rajonu, rodas doma: mūsu acu priekšā paveras kadrs no filmas, kur galvenie personāži ir zombiji. Šeit nav itin nevienas dzīvas dvēseles, tikai ledains vējš pūš no Elbas un dzenā dūmus no kāda skursteņa. Zinātāji stāsta, ka pašlaik Spīķeru rajons esot pats stilīgākais un pieprasītākais Hamburgā: te apskatāma interesanta arhitektūra, ir ierīkoti biroji, smalki dzīvokļi, ir daudz stilīgu veikaliņu, krodziņu un viesnīcu. Taču liela daļa iestāžu ir slēgtas, jo – ir taču brīvdiena.
Kad esam izmetušas nelielu līkumu un papriecājušās par dažiem tematiski izgreznotiem skatlogiem, nolemjam doties brančā. Mums palaimējas atrast nelielu, bet ļoti mājīgu kafejnīcu, kur par 20 eiro var tiešām labi paēst, ieskaitot tradicionālos vācu kartupeļu salātus. Te ir tik silti un mīlīgi, ka nekur negribas doties, bet – muzeji un Ziemassvētku tirdziņi sauc!
Visām gaumēm un dvēseles noskaņojumiem
Savulaik šāds sauklis, šķiet, bija kādam populāram radio raidījumam, taču to droši var attiecināt arī uz daudzajiem Hamburgas Ziemassvētku tirdziņiem. Pats galvenais (un, protams, dārgākais!) meklējams Rātslaukumā. Atceroties pagājušā gada decembra traģiskos notikumus Berlīnē, kad terorists ar smago mašīnu ietriecās pūlī, nogalinot 12 cilvēkus un daudzus ievainojot, raugāmies, kādi šeit drošības pasākumi. Jā, ap tirdziņu salikti pamatīgi betona bluķi, kuros sastādītas eglītes, taču ne policistu, ne kaut kā cita īpaša neredz. Tāpēc metamies drūzmā, lai izpētītu piedāvājumu.
Ziemassvētku tirdziņi Vācijā allaž ir kas īpašs – gan noformējuma, gan piedāvājuma ziņā.
Daudzajās būdiņās ir viss, ko var iedomāties: sveces, ziepes, auskari, eglīšu rotājumi, piparkūkas, garšvielas, karstvīns, desas, sieri, cepures, cimdi... Spēj tik tērēt naudu! Nogaršojam gan karstvīnu, gan sierus, sapērkam arī dāvaniņas mājiniekiem (cik nu ietilpst lidmašīnas rokas bagāžas atļautajos astoņos kilogramos). Protams, var apmeklēt citus tirdziņus, kas iekārtoti gandrīz katrā pilsētas centra laukumā un pie baznīcām, tātad – ir iespēja izvēlēties.
Ir pat Kurzemes sakta!
Svētdienās itin visi veikali Hamburgā ir slēgti, toties muzeji strādā, tālab nolemjam izpētīt Mākslas un amatniecības muzeju ("Museum für Kunst und Gewerbe"). Trijos stāvos neskaitāmās zālēs var aplūkot fotogrāfijas un visdažādākos priekšmetus un visaptverošas kolekcijas – mēbeles, plakātus, tekstilizstrādājumus, mūzikas instrumentus, keramiku, rotaslietas u.c., kas raksturo visdažādākos vēstures posmus, sākot no senajiem etruskiem un beidzot ar mūsdienām.
Taču vislielāko pārsteigumu piedzīvoju, kādā rotaslietu vitrīnā (tiesa, uz apakšējā plaukta) ieraugot īstu Kurzemes saktu – tādu, kādu pie tautastērpa valkā Suitu sievas. Maza papīra strēmelīte skaidri apliecina: "Kurlandia, 19. Jahrhundert." Tā, lūk! Kā teica Otto Ozols, latvieši tiešām ir visur. Hamburga noteikti ir vieta, kur atgriezties.
Hamburgas Mākslas un amatniecības muzeja krājumos atrodama arī īsta Kurzemes 19. gadsimta sakta.
