Trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka pēc svētkiem ir "pa nullēm" un līdz nākamajai algas dienai dzīvo taupīgi, taču 15% šie svētki atstāj negatīvu ietekmi uz finansēm. Tāpēc pēc svētkiem nereti nākas "savilkt jostu".
Kā rāda aptaujas dati, tikai trešdaļai jeb 30% iedzīvotāju līdz šim nav gadījies iztērēt vairāk, kā var atļauties. Vēl 36% norāda, ka pēc svētku tēriņiem ir ierindā jau pēc pirmās algas dienas, taču 27% ir nācies pāris mēnešu "savilkt jostu", lai negatīvais konta atlikums neietekmētu ikdienas finanšu plānošanu.
Tikai 13% respondentu norāda, ka svētkiem sāk gatavoties jau laicīgi, veidojot gan uzkrājumus, gan dāvanu sarakstu. Daudz biežāk (68%) Latvijas iedzīvotājiem ar dāvanu pirkšanu veicas gluži kā ar Jaunā gada apņemšanos – mērķis ir skaidrs un tiek plānots, bet iekļauties plānā līdz galam ne vienmēr izdodas. Svētkiem beidzoties, ar pozitīvu konta stāvokli var lepoties 59% sieviešu un 45% vīriešu.
Tikai 9% iedzīvotāju pauž gatavību nākamajā gadā Ziemassvētku dāvanām iekrāt nepieciešamo naudu, kamēr 18% godīgi atzīst, ka naudas tērēšana ir neatņemama svētku sastāvdaļa.
13.12.2017 12:19
Aptauja: Teju trešdaļai iedzīvotāju pēc Ziemassvētku tēriņiem nākas "savilkt jostu"
Autors Apriņķis.lv
arhīvs
Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi plāno laicīgi, cenšoties turēties ieplānotā budžeta rāmjos (81%), taču tikai puse iedzīvotāju (51%) tiešām svētku laikā naudu tērē prātīgi un tikai tik daudz, cik ieplānots, liecina "Norvik" bankas veiktās aptaujas dati.