Z. Stankevičs norāda – ja visu drīkst, vēlme kļūst nevaldāma un beigās tikai rada iekšēju tukšumu un depresiju.
Arhibīskaps arī uzsver, ka "faktiski mēs atgriežamies pie antīkās pasaules beigu un visdziļākās krīzes posma".
Pēc Z. Stankeviča domām, šodienas sabiedrības lielākā nelaime ir nepareiza brīvības izpratne un tās sajaukšana ar visatļautību, kā arī laimes meklēšana tur, kur tās nav.