Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Atbilstoši aptaujas rezultātiem, visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji - 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināti ar pašreizējo situāciju ir Latvijā - vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju - 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotāju pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tāpat lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā vienam mēnesim.

Runājot par ienākumu nepietiekamību, liela daļa Latvijas iedzīvotāju (48%) atbildējusi, ka to ienākumi ir pietiekami, lai iegādātos pārtiku un apģērbu, un viņi var pat novirzīt daļu uzkrājumiem, tomēr nevar atļauties uzreiz veikt kādu lielāku pirkumu, piemēram, ledusskapi vai televizoru. Turklāt gada laikā Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija mazliet uzlabojusies - samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbild, ka viņi var atļauties iegādāties vien pirmās nepieciešamības preces (24%), kā arī to respondentu skaits, kas atbild, ka naudas nepietiek pat pārtikas iegādei.

Lielākā aptaujāto daļa, kas norāda, ka to ienākumi nepietiek pat pārtikas iegādei, ir iedzīvotāji, kuriem ir 64 gadi un vairāk, iedzīvotāji ar pamatizglītību, nestrādājošie vai tie, kam ir ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 260 eiro, kā arī Vidzemē un Latgalē dzīvojošie. Apmēram viena piektdaļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņi var atļauties lielākus pirkumus, piemēram, televizoru, tomēr viņi nevar atļauties tādas dārgas lietas kā, piemēram, jaunu auto, vasarnīcu vai dzīvokli, neņemot kredītu vai neaizņemoties no citiem avotiem. Tikai 1% aptaujāto var atļauties visu, ko vēlas.

Lietuvā ir mazāk iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (18%) un ir Baltijā augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo "no rokas mutē" (7%). Savukārt visturīgākie iedzīvotāji ir Igaunijā - 45% atbildējuši, ka var atļauties iegādāties gandrīz visu, izņemot dārgas lietas - jaunu auto, vasarnīcu vai mājokli, un tikai 5% aptaujāto apgalvojuši, ka var atļauties pilnīgi visu, ko vēlas.

"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars norādīja, ka, neskatoties uz to, ka gada laikā vidējā darba samaksa visā Baltijā ir palielinājusies, piemēram, Latvijā par 8,7%, Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība šogad pieaugusi no 41% pērn uz 46% 2017.gadā.

Pēc Škapara teiktā, vairāk apmierinātas ar savu pašreizējo finansiālo situāciju ir sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Savukārt mazāk aizsargāti jūtas vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem, ar vidējo vai pamatizglītību, nestrādājošie vai ar zemākiem ienākumiem un Latgalē dzīvojošie.

"Iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju visvairāk ir atkarīga no ienākumu pietiekamības un iespējām iegādāties vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces," skaidroja "SEB bankas" valdes loceklis.

Viņš uzsvēra, ka no "SEB bankas" aptaujas laikā veiktajiem secinājumiem, draudošākais ir tas, ka gandrīz pusei Baltijas valstu iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu vai uzkrātie līdzekļi ienākumu zaudēšanas gadījumā pietiktu ne ilgāk kā vienam mēnesim. Tas nozīmē, ka, zaudējot regulāros ienākumus, šīm ģimenēm būtiski nāktos samazināt savus izdevumus vai arī sliktākajā gadījumā tās paliktu bez iztikas līdzekļiem.

"Visbēdīgākā situācija ir Latvijā, kur 39% iedzīvotāju nav vispār nekādu uzkrājumu, un vēl 17% uzkrāto līdzekļu apjoms pietiktu knapi mēnesim. Lietuvā situācija ir mazliet labāka - 17% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu mēnesim, bet uzkrājumu vispār nav 29% aptaujāto. Vislabākā situācija ir Igaunijā, kur 35% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu trim un vairāk mēnešiem. Taču arī Igaunijā ir 13% iedzīvotāju, kuru uzkrājumi pietiktu vien mēnesim, un 21% iedzīvotāju uzkrājumu nav vispār," sacīja Škapars.

Viņš atzina, ka uzkrāšanas kultūra Baltijā joprojām nav attīstīta un tā ir arī banku atbildība - izglītot sabiedrību, skaidrojot, cik svarīgs ir finansiālais "drošības spilvens". "SEB bankas" valdes loceklis uzsvēra, ka, lai būtu finansiālā drošība un spēja pārvarēt īslaicīgas grūtības, ģimenē jābūt uzkrājumam vismaz trīs mēnešalgu apmērā.

Škapars norādīja, ka aptaujas rezultāti kopumā liecina, ka pēckrīzes periodā Latvijā attīstījusies divu ātrumu sabiedrība, jo ir daļa cilvēku, kuri veiksmīgi spējuši sakārtot savu finansiālo situāciju, savukārt atlikusī sabiedrības daļa dažādu iemeslu dēļ personīgo finanšu sakārtošanā ir stagnējusi.

Tāpat viņš atzina, ka, atbilstoši aptaujas datiem, izskatās, ka vispesimistiskāk noskaņoti par savu finansiālo stabilitāti ir iedzīvotāji vecumā pēc 55 gadiem un ar vidējo izglītību, jo, pretēji viņiem, jaunāka gada gājuma iedzīvotāji mūsdienu pārmaiņu pasaulē jūtas elastīgāki, piemēram, gadījumos, kad jāvēršas pie darba devēja jautājumā par atalgojuma palielināšanu. "Līdz ar to kombinācija – vājāka izglītība un gadi – tā daļa sabiedrības šķiet tāda visdepresīvākā," sacīja "SEB bankas" valdes loceklis.

Škapars pauda pārsteigumu par aptaujas laikā novērotajām iedzīvotāju noskaņojuma atšķirībām starp Igauniju un Latviju, jo abas valstis savstarpēji ļoti būtiski neatšķiras. Tajā pašā laikā viņš sacīja, ka Igaunijā ir strukturāli stabilāka ekonomika, kas izskaidrojams ar igauņu spēju pārvaldīt budžetu, īpaši ekonomiskās krīzes laikā. "Igauņi bija pašpietiekami, viņi prasmīgi valdīja budžetu ar pārpalikumu, līdz ar to krīzes laikā valsts varēja pludināt iekšā naudu un varēja veiksmīgāk krīzi pārvarēt. Igaunijas ekonomika nepiedzīvoja tik dziļu kritumu," uzsvēra Škapars.

Pēc viņa teiktā, Latvijā būtu nepieciešams aktualizēt diskusijas par saprātīgu budžeta veidošanu un tēriņiem valsts līmenī, jo ir būtiski apzināties budžeta izlietojuma ietekmi uz iedzīvotāju kopējo noskaņojumu ilgtermiņā. Kaut arī vērtējot pēc skaitliskiem rādītājiem, būtiskas finansiālā nodrošinājuma atšķirības starp Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem nav novērojamas, abās valstīs dzīvojošo noskaņojumā tās ir redzamas.

"Kopumā Latvijā liela daļa negaida, ka viņu ienākumi pieaugs, kaut gan pašlaik darba ņēmējam ir ļoti labvēlīga situācija - ir zems bezdarbs, bet pieprasījums pēc darbaspēka ir liels, īpaši Rīgā un Rīgas reģionā, kur faktiski bezdarbs nav vispār. Savukārt Igaunijā sākusies otra galējība – samazinās produktivitāte un ir jāatrod īstais līdzsvars starp [darbinieku] vēlmēm un darbadevēju iespējām," skaidroja "SEB bankas" valdes loceklis.

Atbilstoši "SEB bankas" aptaujas datiem, 34% Latvijas iedzīvotāju ir parādsaistības un 13% saistību atmaksa nozīmē ļoti lielu slogu. Lietuvā parādsaistības ir 26% iedzīvotāju un to kā slogu izjūt 11%, bet Igaunijā no Baltijas valstīm ir visliekākais parādsaistību īpatsvars - tās ir 57% iedzīvotāju, bet tās kā slogu uztver tikai 8%.

Škapars pauda satraukumu par to aptaujāto Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kam parādsaistības rada lielu slogu, jo tas nozīmē, ka cilvēki naudu aizņēmušies, pārvērtējot savas iespējas to atmaksāt. "Tas nozīmē, ka [cilvēki] ir mazliet pārrēķinājušies, un arī tās finanšu iestādes, kas izsniegušas šos aizdevumus, varbūt nav pasargājušas klientus no nepareiza lēmuma izdarīšanas. Šeit parādās nelabi kreditētāji," uzsvēra "SEB bankas" valdes loceklis.

Viņš norādīja, ka viņam nav iebildumu pret konkurenci, tomēr, viņaprāt, no ātro kredītu izsniedzēju puses nav prātīgi aizdot 200% gadā. Škapars skaidroja, ka viņš neatbalsta ierobežojumus tirgū, tomēr, ja tas sāk veidoties pēc "mežonīgiem likumiem", tad rodas situācija, kad cilvēks ilgtermiņā nav spējīgs atmaksāt tam aizdotos līdzekļus. "Varam gaidīt, kad tirgus pašregulēsies, bet tās lietas nav ilgtspējīgas," sacīja Škapars.

Komentējot "SEB bankas" aptaujas rezultātus, sociālantropologs Viesturs Celmiņš norādīja, ka tā liecina ne tikai par to, kāds ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojums par savu finansiālo stabilitāti un drošību, bet arī par to, cik nevienlīdzīga ir Latvijas sabiedrība. Pēc viņa teiktā, Latvijā ir novērojama tendence ārišķīgi demonstrēt savu turību, kas, viņaprāt, arī liecina par sabiedrības noskaņojumu. "Ja kaut kas ir, tad tas ir uz āru," uzsvēra Celmiņš.

Viņš sacīja, ka kopumā starp Latviju un Igauniju vērojamās atšķirības nosaka sociālās konvencijas jeb pārliecības līmenis. Piemēram, Latvijā ir vairāk pieņemts būt piesardzīgākam vērtējot savas finanses, turpretī Igaunijā tas ir pretēji. "Latvijā (..) par savām finansēm izteikties pesimistiski ir teju uzslavējums, bet Igaunijā tā ir sociālā konvencija - mēs esam optimisti un par savām finansēm esmu drošs un pārliecināts," skaidroja eksperts.

Tomēr viņš pauda šaubas par to, vai minētās atšķirības ir redzamas abu valstu finansiālajos rādītājos, uzsverot, ka aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāju inteliģentā optimisma līmenis par spēju atrast darbu, pārkvalificēties un nopelnīt, tādējādi veidojot gan individuālo, gan kolektīvo labklājību, būtiski atpaliek no valsts tautsaimniecības rādītāju izaugsmes, kas kopumā tiek uzskatīta par ļoti labu. "Ja skatāmies uz Igauniju, tur ir divreiz vairāk cilvēku, kuriem ir parādsaistības un lielāks ievainojamības līmenis. Par spīti tam, igauņu skats uz dzīvi ir gaišs. Savukārt mēs esam pavisam maz aizņēmušies, bet cilvēki ir nedroši," skaidroja sociālantropologs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka aptauja parāda, ka Latvijā ir spēcīgākas sociālās saites nekā Igaunijā, jo gadījumā, ja ir nepieciešams papildu finansiālais atbalsts, Latvijas iedzīvotāji mēdz labprātāk griezties pie tuviniekiem pēc palīdzības. "Tas ir ārkārtīgi būtiski, ka mums ir sociālās saites, ka ir kur griezties (..), ja ir kāja saslīdējusi, ka tad uz to varam paļauties," norādīja Celmiņš.

"SEB bankas" aptauja veikta 2017. gada rudenī, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.