Bet arī tiem, kuri savu ciskudrilli jau nolikuši mierā un sariktējuši ziemas guļai, velopasaules vārti tādēļ nav slēgti. Ja vien ir interese, šo to jaunu un neparastu var uzzināt, aizbraucot uz Latvijā vienīgo Velosipēdu muzeju, kas atrodas Saulkrastos. Muzeja veidotājs Guntis Seregins gan pastāstīs, gan visu izrādīs, un dzīvu vēsturi ieraudzīt būs interesanti gan lieliem, gan maziem, gan arī skolas bērniem, jo velosipēdu vēsturi skolā nemāca.
Vēl labāk, ja izdodas svētdienas rītā piecelties agrāk – tad Velomuzeja apciemojumu var apvienot ar nesteidzīgu branču pirms tam Zvejniekciema krodziņā "Saltwater" vai pamieloties ar lielisku picu "Bemberu maiznīcā" Saulkrastos.
Lai ceļojums izdodas ar garšu!
Vakariņas bez liekām pūlēm
Veikalā bieži grozos gar zivju stendu, saprotot, ka gribu vakariņās zivi, bet īsti nezinu, kā to pagatavot, lai tas neizvērstos ilgā un piņķerīgā pasākumā. Tā kā ceturtdien veikalā bija laba cena varavīksnes forelēm, nolēmu – pirkšu!
Atnācu mājās un ilgi lūkojos uz trim zivtelēm, domājot – ko ar tām darīt. Bet, kā jau parasti, kad viss notiek spontāni, rezultāts sanāk perfekts.
Tātad man bija trīs foreles – ķidātas, bet ar asakām un galvām. Zivis nomazgāju un nosusināju. Pusi citrona sagriezu skaistos trīsstūrīšos un iemetu bļodā. Sagriezu divus sīpolus gredzenos un piemetu klāt citrona gabaliņiem. Pielēju olīveļļu, pārkaisīju ar sāli un citronpipariem un visam pāri pārbēru sakapātas dilles. Visu kārtīgi samaisīju.
Stikla traukā ieklāju cepampapīru. Katru foreli piepildīju ar gatavo maisījumu un to, kas bija palicis pāri bļodā, pārlēju pāri visām zivtiņām. Stikla trauku uz 40 minūtēm ieliku sakarsētā cepeškrāsnī.
Rezultāts bija ļoti garšīgs – zivtiņas baltā gardā gaļa pati atdalījās no asakām, pildījums papildināja zivs maigo un neatkārtojamo garšu. Vakariņas bija izdevušās!
Lai arī jums izdodas!