Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai to risinātu, Latvijā pirmo reizi tiek rīkots Latvijas audžuģimeņu forums.

"Tikšanās mērķis ir konstruktīva dialoga veidošana," saka Latvijas profesionālo audžuģimeņu biedrības "Terēze" vadītāja Ārija Martukāne. Forumu ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu organizē audžuģimeņu apvienība "Terēze", Kurzemes reģionālā audžuģimeņu apvienība "Estere" un Latgales audžuģimeņu biedrība "Muna sāta".

Audžuģimenēs ievietoto bērnu skaits teju pārsniegs institūcijās ievietoto bērnu skaitu, bet, lai nodrošinātu kvalitatīvu bērnu aprūpi audžuģimenēs, ir nepieciešams konstruktīvs sadarbības dialogs ar Labklājības ministriju, bērnu tiesību aizsardzības institūcijām un speciālistiem. Viens no veiksmīgas sadarbības trūkumiem ir tas, ka nav noteikts atbildības rāmis institūcijām, ģimenēm un iesaistītajiem speciālistiem. Lai kļūtu par audžuģimeni, tām uzstādītas ļoti augstas prasības, tostarp bāriņtiesas un psihologa izvērtējums, kā arī 98 stundu apmācības, bet, neskatoties uz to, ir sabiedrības daļa, tajā skaitā speciālisti, kuriem nav izpratnes par to, kas ir audžuģimene un kādi ir tās pienākumi.

Ārija Martukāne teic, ka Pierīga nav aktīva audžuģimeņu kustības attīstīšanas ziņā. Daudz atsaucīgāki esot no Rīgas attālākie novadi. Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas sniegtajiem datiem, Pierīgas novados ir ļoti maz audžuģimeņu: pa vienai audžuģimenei ir Ādažu, Babītes, Baldones, Ķekavas, Salaspils un Stopiņu novadā, divas audžuģimenes ir Carnikavas un Siguldas novadā, trīs – Ikšķiles, Inčukalna un Krimuldas novadā. Visvairāk audžuģimeņu ir Olainē (sešas) un Mārupē (piecas). Savukārt Garkalnē, Mālpilī, Ropažos, Saulkrastos un Sējā nav nevienas audžuģimenes.

Pieredze rāda, ka bērni, nonākot audžuģimenē, dažu mēnešu un gadu laikā ļoti mainās, uzlabojas viņu veselība un sekmes skolā, bērni iemācās citu uzvedības modeli. Ir svarīgi bērnus integrēt sabiedrībā, lai viņi netiktu stigmatizēti kā "institūciju" vai "sistēmas" bērni, jo viņi ir tādi paši kā visi citi bērni.

Lielākās grūtības, ar ko audžuģimenes saskaras, ir sabiedrības attieksme, jo trūkst izpratnes. Nereti valda uzskats, ka cilvēki uzņemas audžuģimenes pienākumus naudas dēļ, kaut atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu šobrīd ir 113,83 eiro. Arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par audžuģimenes pienākumu veikšanu šobrīd nav, ģimenes strādā bez sociālajām garantijām. Audžuvecākiem nav viegli, un daudzi atzīst, ka viņiem nepieciešama atpūta; ģimenes nogurst, cilvēki izdeg.

Šos un citus svarīgus jautājumus 31. oktobrī plānots izskatīt Latvijas audžuģimeņu forumā, lai rastu risinājumus veiksmīgai sadarbībai ar iesaistītajām institūcijām un turpmākai kvalitatīvai audžuģimeņu kustības attīstībai.