Fonds "1836" īsteno Latvijas simtgades projektu "Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!", kura mērķis ir kopā ar pašvaldībām, tūrisma informācijas centriem, vietējiem iedzīvotājiem un citiem interesentiem izveidot tūrisma ceļu. Šā projekta ietvaros jau kopš pagājušā gada maija gandrīz katru nedēļas nogali notiek pārgājieni, kuros posmu pa posmiņam tiek noiets ceļš Latvijas pierobežā.
1836 kilometri sadalīti posmos, kam doti skaisti nosaukumi: "Māras ceļš", "Piejūra", "Leišmalīte" un "Ziemeļmeita", un tos mērojuši simtiem cilvēku.
Viens no gājiena koordinatoriem un projekta idejas autoriem ir Enriko Podnieks, kurš kopā ar draugiem 2015. gadā šo ideju sāka attīstīt, kopīgi plānojot, domājot un veidojot pierobežas ceļu. Izveidota sadarbība ar 43 pašvaldībām, un šobrīd ir noieti jau 34 posmi. "Nākamgad atlikuši deviņi posmi, un tad 21. jūnijā būs atklāšanas pasākums," par dāvanu Latvijai tās simtgadē stāsta Enriko. Viņš teic, ka ir piedalījies visos pārgājienu posmos, un vislielāko prieku dodot sajūta, ka ikviena pārgājiena diena ir kā pārsteigums un kopīgi ejamais ceļš dod iespēju sastapt brīnišķīgus cilvēkus un piedzīvot ko nebijušu.
Ieraudzīt savas zemes skaistumu
Pārgājiena laikā katrs var pabūt ar sevi, ar savām domām, un redzēt, cik daudzveidīga un apbrīnojama ir mūsu Latvija. To novērtējusi arī komunikācijas nozares profesionāle Kristīne Tjarve, kura darbojas ar kultūras un izklaides nozares projektiem, tostarp – ar Imanta Ziedoņa fondu "Viegli". Kristīnei ļoti patīk iet. Viņa piedalījusies deviņos "1836" pārgājienu posmos, bet pirms tam nogājusi Santjago ceļu, kā arī piedalījusies vairākos pusmaratonos. Arī viņas toiterjers – sunīte Čiepa – ir mērojis kādu daļu no 1836 kilometrus garā ceļa, grūtākajos posmos sēžot mugursomā.
Kristīnes Tjarves sunīte Čiepa ir mērojusi daļu no 1836 kilometrus garā ceļa, grūtākajos posmos sēžot mugursomā.
"Imants Ziedonis ir teicis, ka Latvija ir brīnumskaista zeme un skaistajam ir jāpalīdz parādīties. Ar šo ceļu, ko "1836" komanda kopā ar gājējiem veic pierobežā, gan Latvijas iedzīvotājiem, gan mūsu valsts viesiem tiek parādīts tās skaistums visā krāšņumā," ir pārliecināta Kristīne Tjarve. "Es nekad agrāk pat nebiju dzirdējusi un nebūtu iedomājusies doties uz šiem nostūriem, piemēram, mazo koka dievnamu Šķilbēnos vai baznīciņu Indricā Krievijas pierobežā, vai Dunikas purva taku Lietuvas pierobežā. Tā ir iespēja arī satikt dažādus cilvēkus, dzirdēt atšķirīgos Latvijas dialektus un stāstus."
Kristīnei visvairāk patikuši pārgājienu posmi Latgalē, tur satiktie cilvēki, viņu sirsnība un viesmīlība. Pārsteidzis, cik ļoti spēcīgas emocijas izraisījusi kopīgi dziedātā dziesma "Pie Dieviņa gari galdi": "Cilvēki cēlās kājās, dziedāja līdzi, un man vienmēr asaras lija pār vaigiem." Spilgtā atmiņā palicis arī koncerts Saulkrastu Baltajā kāpā, kur, par spīti spēcīgajam vējam un lietum, visi dziedājuši līdzi.
Kristīne tic, ka šis ceļš, kas kopīgi tiek iezīmēts mūsu valsts pierobežā, aicinās aizvien vairāk cilvēku izvēlēties to noiet un draugiem no ārvalstīm rādīt un lepoties ar Latviju.
Piedalās arī Latvijas mūziķi
Katrs pārgājiena posms sākas sestdienas rītā un noslēdzas svētdienas vakarā ar populāru mūziķu sniegtiem koncertiem. Šie koncerti notiek katra pārgājiena finiša vietā, un ikviens var izmantot iespēju redzēt un dzirdēt Latvijā iemīļotu mūziķu, piemēram, Jāņa Strapcāna, Goran Goras, Laura Valtera, Jāņa Aišpura, Enriko Podnieka, Aijas Vītoliņas, Mika Dukura un "Prāta vētras" dalībnieku, priekšnesumus, kā arī daudzu citu Latvijā iemīļotu mākslinieku muzikālo sniegumu.
Atpūtas brīdis pirms Kalniem Leišmalītē, kur pārgājiena dalībnieks aktieris Juris Strenga lasa fragmentu no J. Janševska grāmatas “Dzimtene”.
Ieeja koncertos ir bez maksas.
Dziedātājs un komponists Lauris Valters ir piedalījies lielākajā daļā fonda "1836" organizēto koncertu. Par godu Latvijas simtgadei un projektam "1836" viņš ir sarakstījis arī dziesmu, un pārgājiena Jūrkalnes–Ziemupes–Pāvilostas posmā piedalījies arī kā dalībnieks. Par savām sajūtām viņš teic: "Es ļoti patīkami jutos šajā atmosfērā starp cilvēkiem, kuri ir divas dienas gājuši, un starp vietējiem iedzīvotājiem, kuru dzīvesvietā notiek noslēguma koncerts un kur visi sanāk kopā. Man ir liels prieks arī muzicēt kopā ar citiem mūziķiem un šajos koncertos gūt patīkamas, neviltotas, skaistas emocijas."
Jauno dziesmu Lauris atskaņojis viena no "1836" pārgājienu posma no-slēguma koncertā, saņemot lielu klausītāju atsaucību, un tieši tur viņš sapratis, ka šī dziesma ir jāiedzied kopā ar citiem mūziķiem – šā projekta dalībniekiem. "Mēs visi šo ceļu, šo dāvanu veidojam kopā. Galamērķis ir pats ceļš," saka Lauris Valters.
Pašiem savs Santjago ceļš
Rīdziniecei Vitai Krastiņai dalība šajā projektā deva iespēju atklāt dzimto zemi no jauna, atgriežoties dzimtenē pēc ilgākas prombūtnes. Nejauši uzzinājusi par "1836" rīkotajiem pārgājieniem, Vita iemīlējusies tajos no pirmās reizes un piedalījusies gandrīz katru nedēļas nogali, kopumā noejot 17 posmus. "Gandarījums ir daudzpusīgs," saka Vita. "Šis projekts man pēc ilgas ceļošanas pa pasauli palīdzēja atkal ieaudzēt saknes dzimtajā zemē, jaunatklājot tās ainavisko un kultūras skaistumu."
Spilgtākais atklājums Vitai bijis plašais Dunikas purvs Rucavā ar garo dēļu taku un peldi siltajā, dzidri brūnajā purva ezerā, kā arī sakoptā Viļaka Krievijas pierobežā ar divām karaliskām baznīcām un netālo Upītes ciemu, kur iepazīta sirsnīgā, atvērtā latgaļu dvēsele un brīnišķīga savas kultūras mīlestība.
"Šā projekta vislielākais skaistums man liekas pati ideja – enerģētiski apmīļot Latviju, to apstaigājot un tādā veidā stiprinot, bet tajā pašā laikā neuzceļot sētu ar kaimiņiem," saka Vita. "Lieliski, ka mums pašiem būs kaut kas līdzīgs slavenajam Camino de Santiago – iespēja doties tādā kā svētceļojumā apkārt Latvijai, jo "1836" ir ceļš zem kājām, bet var arī būt ceļš sevī un citos, kā arī vertikālē, – pēc katra paša izvēles."
