Tajā pašā laikā dzimstību par galveno demogrāfisko draudu Latvijai uzskata nedaudz vairāk kā viena piektā daļa "Baltic International Bank Latvijas barometra" aptaujas dalībnieku, bet par lielāko tiek atzīta iedzīvotāju aizbraukšana.
Gribētu trīs, bet paliek pie diviem
Pēdējo septiņu gadu laikā ir būtiski pieaudzis sabiedrības atbalsts lielām ģimenēm. 2010. gadā ģimeni ar trīs bērniem par ideālu uzskatīja 39% respondentu, un lielāka priekšroka tika dota divu bērnu ģimenei (41%). 2017. gadā jau teju puse jeb 48% aptaujas dalībnieku par vēlamo bērnu skaitu ģimenē uzskata trīs.
Pieaudzis atbalsts arī vēl lielākām ģimenēm, savukārt divu bērnu mājsaimniecību piekritēju īpatsvars sarucis līdz 35%.
Reālā aina gan nav tik iepriecinoša – joprojām visbiežāk Latvijā sastopamas viena, divu bērnu un bezbērnu ģimenes, bet trīs atvases ir vien 11% aptaujāto. Turklāt šīs proporcijas pēdējo septiņu gadu laikā nav mainījušās.
Lūgti norādīt galvenos iemeslus, kāpēc daudzās ģimenēs Latvijā ir mazāk bērnu, nekā viņi vēlētos, pārliecinošais vairākums (81%) aptaujāto kā lielāko šķērsli min finansiālo līdzekļu trūkumu. Puse (49%) iedzīvotāju minējuši nepiemērotus sadzīves apstākļus. Salīdzinot ar 2010. gadu, abi šie rādītāji ir pieauguši. Savukārt cilvēku bažas un nedrošība par nākotni šajā laikā ir samazinājušās.
Lai gan, grupējot iemeslus, nepietiekams valsts atbalsts šogad minēts ievērojami retāk (2017. gadā 32%; 2010. gadā 41%), tomēr tieši lielāki pabalsti tiek atzīti par visefektīvāko risinājumu (71%) dzimstības uzlabošanai. Pēc iedzīvotāju domām, arī plašāks atbalsta pasākumu klāsts daudzbērnu ģimenēm (41%) un uzlabota bērnudārzu pieejamība (39%) dotu nozīmīgu artavu mērķa sasniegšanai.
Lielākās bažas par aizbraucējiem
Jautāti, kas, viņuprāt, demogrāfiski visvairāk apdraud Latviju, 63% aptaujātie atbildēja, ka tā ir iedzīvotāju aizbraukšana – salīdzinot ar aptaujas rezultātiem 2010. gadā, novērojams, ka turpina palielināties to iedzīvotāju īpatsvars, kuri aizbraukšanu uzskata par lielāko draudu.
Mazāka sabiedrības daļa satraucas par zemu dzimstības līmeni (22%) un augstu mirstības līmeni sliktā veselības stāvokļa vai kaitīgu ieradumu dēļ (11%).
Latvijas sabiedrība satraucas ne tikai par lielu aizbraukušo skaitu, bet arī par mazu atgriezušos skaitu. Cilvēkiem šķiet, ka lielākā daļa aizbraukušo vairs neatgriezīsies – gandrīz divas trešdaļas jeb 62% uzskata, ka tuvākajos piecos gados atgriezīsies mazāk nekā 10% aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju. Tikai nepilni 5% aptaujāto ir noskaņoti optimistiski un cer sagaidīt vairāk nekā 25% aizbraukušo.
Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2013. gadu, būtiskas izmaiņas jautājumā par aizbraukušo atgriešanos nav vērojamas.
Lūgti norādīt, viņuprāt, efektīvākos iemeslus, kas veicinātu aizceļojušo atgriešanos, iedzīvotāji svarīgu lomu piešķīra aktīvam darba tirgum un atalgojumam. Par galveno dzenuli aptaujātie nosauca lielākas algas (81%) un darbavietu skaitu (54%). Aptuveni trešdaļa jeb 32% aptaujāto minēja, ka atgriešanos varētu veicināt dzīves dārdzības samazināšanās Latvijā.
"Baltic International Bank Latvijas barometrs" liecina – arvien vairāk cilvēku uzskata, ka atgriešanos Latvijā varētu veicināt lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai (20%). Pirms pieciem gadiem šis kritērijs aptaujātajiem šķita mazāk svarīgs.
Iedzīvotāji, lūgti norādīt, kādi ir galvenie labumi no Latvijas diasporas ārvalstīs, visbiežāk par ieguvumu atzina finansiālo atbalstu (63%), mazāk – jaunas pieredzes, ideju ienešanu sabiedriskajā dzīvē (17%) un Latvijas vārda nešanu pasaulē (15%). Jāpiebilst, ka gandrīz piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju uzskatīja, ka nekādu ieguvumu no Latvijas diasporas ārvalstīs nav.
"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.