Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pasaules notikumu kontekstā iedzīvotāji ir salīdzinoši norūpējušies arī par iespējamiem teroraktiem (18%), potenciālo ekonomisko lejupslīdi un tās ietekmi uz ģimenes budžetu (16%), kā arī neveiksmēm ģimenes dzīvē.

Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, būtiski mazinājušās iedzīvotāju bažas par darba zaudējumu (no 17% 2011. gadā līdz 12% šogad). Tāpat kopš 2011. gada būtiski sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata – krīzes situācijā viņi paliktu bez finansiāla nodrošinājuma: ja pirms sešiem gadiem šādu viedokli pauda trešdaļa aptaujāto, šogad vairs tikai 23%. Turklāt pēdējo sešu gadu laikā praktiski trīskāršojies to iedzīvotāju īpatsvars, kas krīzes situācijā paļautos uz saviem finanšu uzkrājumiem: ja 2011. gadā šāda iespēja bija 5% aptaujāto, šogad – jau 14%. Aptaujas rīkotāji uzskata: tas nozīmē – krāšanas kultūra Latvijā arvien nostiprinās.

Tomēr, neskatoties uz dažādu dzīvību un veselību apdraudošo risku saasināto uztveri, iedzīvotāji aizvien atliek uz vēlāku dažādu risinājumu meklēšanu. Trešdaļa iedzīvotāju ikdienā atliek netīkamu jautājumu risināšanu (37%), vēl teju piektdaļa (17%) atliek finanšu jautājumu risināšanu, savukārt katrs desmitais atliek domu par dzīvības apdrošināšanu, kas būtu vismaz finansiāls risinājums situācijās, ja iedzīvotājiem nāktos sastapties ar kādu no identificētajiem baiļu avotiem.

Aptaujas dati atklāj, ka salīdzinoši liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvairās no vizītes pie ārsta (31%), savu sapņu īstenošanas (21%), lielāku pirkumu veikšanas (21%), sportisku nodarbju uzsākšanas (20%) un veselīga uztura paradumu ieviešanas ikdienā (20%).

Vienlaikus pozitīvs indikators ir tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju novērtē dzīvības apdrošināšanu kā finanšu instrumentu dzīves kvalitātes nodrošināšanai grūtākos brīžos – šobrīd jau 26% iedzīvotāju ir apdrošinājuši savu dzīvību. Iespējams, sabiedrība arvien tuvojās kādreiz pieņemtajam, ka dzīvības apdrošināšana ietilpst "džentelmeņa komplektā".