Vienlaikus tuvākās nākotnes perspektīva nav iepriecinoša. Eiro zonas valstu valdību parādu krīze ir sasniegusi satraucošus apmērus un, neraugoties uz nesen pieņemtajiem Eiropas Centrālās bankas un eiro zonas valstu valdību vadītāju lēmumiem, ātra un vienkārša risinājuma tai nav. Arvien pieaugošā nenoteiktība jau šobrīd negatīvi ietekmē pieprasījumu eiro zonā un arī pārējā Eiropas Savienībā. Pat ja ASV un Āzijā nākamgad saglabāsies mēreni pozitīvas tendences, labākais, ko varam cerēt sagaidīt eiro zonā, ir stagnācija, un Latvijas eksporta apjomu noturēšana šī gada līmenī nākamgad būtu uzskatāma par salīdzinoši veiksmīgu iznākumu.
Stagnācija eksporta pieprasījumā neizbēgami ar nelielu nobīdi laikā negatīvi ietekmēs arī pieprasījumu vietējā tirgū. Tāpat sagaidāms, ka arī nākamgad esošo parādsaistību atmaksa joprojām pārsniegs no jauna izsniegto kredītu apjomu, tā bremzējot pieprasījumu. Papildu negatīva ietekme uz ekonomikas attīstību būs arī Krājbankas kraham, lai gan tās apjoms būs neliels.
Iepriekšminēto apsvērumu rezultātā Nordea prognozē minimālu izaugsmi Latvijas ekonomikā 2012. gadā, kas skaitliskā izteiksmē varētu būt aptuveni 1 %. Vienlaikus sagaidāms, ka arī cenu kāpums nākamajā gadā būs daudz mērenāks nekā šogad. Minimāla ekonomikas izaugsme savienojumā ar inflācijas kritumu gan palielina iespēju, ka arī valsts budžeta ieņēmumi nākamgad būs mazāki par šobrīd plānotajiem un valdība jau nākamā gada pavasarī būs spiesta papildus samazināt izdevumus, lai sasniegtu šobrīd izvirzīto maksimālā budžeta deficīta mērķi 2,5 % no IKP. Savukārt Latvijas valdība šobrīd ir daudz labāk sagatavota iespējamai negatīvai situācijas attīstībai nekā pirms trim gadiem – tai ir izveidots uzkrājums teju miljarda latu apmērā.