Vienīgie un pirmie Baltijas valstīs
Tauriņu mājas saimnieks Reinis Kalniņš stāv aiz letes un griež gabaliņos banānus, greipfrūtus un ābolus – tās būs brokastis viņa aprūpējamajiem lidoņiem: "Viņiem garšo ziedu nektārs un nogatavojušos augļu sula. Der arī āboli un bumbieri no mūsu pašu dārziem."
Tas, ka Tropu tauriņu māja izveidota tieši Siguldā, pēc Reiņa teiktā, ir likumsakarīgi – izrādās, šogad Sigulda tūristu skaita ziņā esot otrā apmeklētākā Eiropas mazpilsēta. "Tātad – kāpēc lai mēs te nebūtu? Gribējām šeit nonākt jau pagājušogad, bet pirmā tauriņu māja tapa Tērvetē. Savukārt šogad izveidojās ļoti laba sadarbība ar Siguldas novada pašvaldību, kas mums šeit piešķīra vietu, un līgumu tagad esam pagarinājuši līdz nākamā gada oktobrim," stāsta Reinis.
Abas tauriņu mājas pašlaik apsaimnieko trīs cilvēki, un darāmā viņiem patiešām netrūkst. "Neesmu biologs, taču esmu izlasījis ļoti daudz speciālās literatūras un apskatījis līdzīgas tauriņu mājas citviet Eiropā, lai iepazītos ar šo biznesu," turpina Reinis.
Starp citu, kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – mums konkurences nav; tuvākā tauriņmāja ir tikai Zviedrijā. Savukārt Londonas tauriņu mājā nolūkots, kā ierīkot ēdināšanas vietas – ap sijām apsietas resnas virves, pie kurām piestiprina, piemēram, uz pusēm pārgrieztus banānus. Interjeru lieliski papildina siltajām zemēm raksturīgie augi, baseins ar zivtiņām un daži nelieli tropu putniņi – amadīni, kanārijputniņš un baltās žubītes no Austrālijas. "Neuztraucieties, šie putni ir graudēdāji, tauriņus viņi neaiztiek!" smaidot mierina Reinis.
Siguldas Tropu tauriņu māja darbosies līdz pirmajām salnām.
Gluži kā tauriņu enciklopēdija
Pēc tam, kad esmu apskatījusi Reiņa saimniecību (uzreiz jābrīdina, ka telpā, kur mīt tauriņi, ir mitrs un apmēram 28 grādus silts – kā jau tropos!), viņš stāsta, ka parasti te ir aplūkojami 15 dažādu sugu lidoņi, turklāt katru nedēļu tauriņu klāsts tiek papildināts, ieviešot ko jaunu. Piemēram, jaunums ir zaļganais un palielais komētas tauriņš, kura aprakstu informatīvajā lapiņā nevar atrast, taču Reinis un viņa kolēģi allaž ir gatavi pastāstīt par katru savu aizbilstamo.
"Labākais laiks, kad pie mums braukt, ir dienas pirmajā pusē – no pulksten divpadsmitiem līdz trijiem dienā, jo tad tauriņi lidinās visaktīvāk. Visi pie mums apskatāmie tauriņi ir no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem, kur tos var redzēt savvaļā."
Kūniņas uz Siguldu ceļo no Meksikas, Kostarikas un citu tikpat eksotisku vietu speciālajām tauriņu audzētavām. "Kūniņu pārsūtīšanai tiek izmantoti speciāli konteineri ar īpašu temperatūras režīmu. Ja būs par sausu, tauriņš būs izkaltis, ja par mitru – tas atceļos sapuvis. Tā ir liela zinātne!" Turklāt, kā Reinis piebilst, patiesībā tauriņu iegāde atgādinot biržu, jo Eiropā un citur pasaulē esošās tauriņu mājas kūniņas ķertin izķer: "Ja, piemēram, ceturtdien kādu konkrētu sugu pasūtām par pilno summu, nemaz nezinām, vai varēsim to dabūt. Tas nav tā, ka es aizrakstu, ka gribu, piemēram, zilos morfīdus (tie esot vispopulārākie tauriņi apmeklētāju vidū), un man viņus atsūta. Tā ir laimes spēle."
Vēlāk, kad ar Reini staigājam pa tauriņu mītni un ielūkojamies inkubatorā, kur pārvērtības gaida saņemtās kūniņas, ieraugām, ka ir izšķīlies skaists pūčtauriņš. Vispirms tas sēž turpat netālu no inkubatora, gaidot, kamēr izžūs un izgludināsies spārni, bet pirmo maltīti tas ieturēs tikai 24 stundas pēc izšķilšanās. "Tas nav lēts prieks, bet, ja mēs varējām atvērt šo māju, ko mums palīdzēja nopelnīt Tērvetes tauriņu māja, šis bizness atmaksājas," rezumē Reinis.
Tauriņu mielasts – eksotiskie augļi.
Nekam neļauj aiziet postā
Interese par Tropu tauriņu māju esot visnotaļ liela, apliecina Reinis, piebilstot, ka tauriņu māja Rīgā neesot konkurente. "Cilvēki brauc uz Siguldu atpūsties, un lielāko pieplūdumu šeit gaidīsim tad, kad sāksies tā sauktais zelta rudens. Pirmais sarkanums kļavās jau iemeties, tā ka viss ir procesā."
Ciemos tiekot gaidītas arī izglītības iestāžu audzēkņu grupas, kam tiek rīkotas ekskursijas, un te vienlīdz interesanti esot gan bērnudārzniekiem, gan vidusskolas klašu audzēkņiem. "Esam sagatavojuši īpašas darba lapas, kas pēc ekskursijas jāaizpilda. Daru tāpat kā raidījums "Bez tabu", kas sniedz daudz informācijas un raidījuma beigās uzdod jautājumu, pārbaudot, cik rūpīgi skatītāji ir klausījušies; arī es pēc ekskursijas pārbaudu, cik rūpīgi kurš ir sekojis līdzi manam stāstījumam." Vērība tiekot arī atalgota, jo labākie saņem balvu – magnētiņu, piespraudi, svecīti vai kādu citu suvenīru ar tauriņa simboliku (starp citu, to visu var arī iegādāties).
Taujāts par Tropu tauriņu mājas darbalaiku šoruden, Reinis teic, ka viss atkarīgs no laikapstākļiem: "Mēs jau gribētu strādāt līdz skolēnu brīvlaikam, kas ir oktobra beigās. Protams, ja uznāks salnas vai sals, slēgsim māju ciet ātrāk." Šajā laikā putniņi tikšot izmitināti pie tauriņu mājas saimniekiem, bet eksotiskie augi pārziemošot kādā no skolām. "Bet ar tauriņiem ir tā: viņu dzīves ilgums ir no desmit dienām līdz mēnesim. Pienāks laiks, kad no inkubatora jauni tauriņi vairs neizlidos – līdz pavasarim, kad maijā atkal atsāksim darboties."
Savukārt pašlaik "kritušos" tauriņus no rītiem savāc, taču ārā tos nemet: "Tos mēs atdodam māksliniecei Alīnai Kalniņai, kura tauriņu spārnus izmanto gleznu gatavošanā. Viņai noderēs arī šis pūčtauriņš," saka Reinis, vēl piebilstot – viņš dara darbu, kurā patīkamais ir apvienots ar lietderīgo, un, viņaprāt, nekas labāks nevar būt. "Gaidīsim jūs vēl šoruden, pēc tam tiekamies pavasarī – maijā!"
Siguldas Tropu tauriņu mājas saimnieks Reinis Kalniņš gatavo maltīti tauriņiem.