Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ar aptaujas secinājumiem Rīgas pilī notiekošajā diskusijā "Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana Latvijas Republikā" klātesošos iepazīstināja SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Aptauja par sabiedrības attieksmi pret jaundzimušo pilsoņu statusa regulēšanu liecina, ka puse no visiem aptaujātajiem šādu ideju atbalsta, bet katrs ceturtais respondents drīzāk atbalsta nekā neatbalsta šādu ideju.

"Kopumā trīs ceturtdaļas respondentu sliecas atbalstīt šo priekšlikumu, bet kopumā tikai 16% šādu domu neatbalsta. Savukārt 71% nepilsoņu pilnībā atbalsta šādu ideju, bet vēl 16% drīzāk atbalsta automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem," prezentācijā skaidroja Kaktiņš.

Savukārt kopumā 48% Latvijas pilsoņu atbalsta šo ideju un tikai katrs piektais to neatbalsta. Aptaujas rezultāti rāda arī atšķirības starp latviski un krieviski runājošo respondentu atbildēm. Absolūts vairākums krieviski runājošo ir stingri par šādu ideju, bet 27% latviski runājoši iedzīvotāji neatbalsta automātisku pilsonības piešķiršanu.

Aptaujas ietvaros tika veiktas tiešās intervijas ar 1000 no 18 līdz 74 gadus veciem respondentiem to dzīvesvietās.

Savukārt Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa diskusijas laikā sniedza pārskatu par to, kā pēdējo gadu laikā mainījusies bērnu reģistrācija Latvijas pilsonībā un kāda ir naturalizācijas dinamika. Viņa skaidroja, ka nepilsoņu skaits Latvijā kopš 2010. gada sarucis par aptuveni 5% un šobrīd ir 11,4%.

"1995. gadā Latvijā bija 731 000 nepilsoņu, bet šogad to skaits samazinājies līdz 242 000. Savukārt vecumā līdz 18 gadiem Latvijā dzīvo vien 6107 nepilsoņi. Tikmēr cilvēki vecumā pēc 40 gadiem veido lielāko daļu Latvijas nepilsoņu," skaidroja Siliņa.

Šādu statistiku viņa skaidroja ar to, ka 2013. gadā tika veiktas izmaiņas Pilsonības likumā. Viena no nepieciešamībām, lai iegūtu Latvijas pilsonību, ir arī latviešu valodas zināšanas, kas vecāka gadagājuma cilvēkiem ir sliktākas. Siliņa arī norādīja, ka, atvieglojot birokrātiskās procedūras, jaundzimušo nepilsoņu skaits ir manāmi samazinājies.

"1999. gadā Latvijā dzimuši 2,7% nepilsoņu, bet 2016. gadā vien 0,25%. Dati arī rāda, ka ģimenes, kurās viena bērna vecāks ir nepilsonis, bet otrs ir citas valsts pilsonis, 90% gadījumu izvēlas bērnu reģistrēt par nepilsoni," IeM parlamentārā sekretāre.

Tikmēr skaidrojot situāciju ar nepilsoņu naturalizāciju, viņa vērsa uzmanību uz to, ka lielākā vēlme naturalizēties ir personām vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Viņa arī uzsvēra, ka naturalizācijas tempi nevarētu paātrināties, bet drīzāk palikt nemainīgi vai pat kristies.

"Aptaujā esam noskaidrojuši, ka nepilsoņiem bieži vien ir nepamatotas bažas par to, ka viņi nespēs nokārtot latviešu valodas eksāmenu. Bet iemesls, kādēļ lielākā daļa aptaujāto neiesniedz iesniegumu, lai kļūtu par pilsoni, ir attieksme, proti, viņiem šķiet, ka pilsonība tiem pienākas automātiski," sacīja Siliņa.

Viņasprāt, jāmeklē atbildes, kādēļ cilvēki izvēlas palikt par nepilsoņiem. Pēc viņas domām, iespējamie iemesli var būt, piemēram, attieksme pret Latviju, varbūt vecāku bezrūpība par saviem bērniem vai citi iemesli. Siliņa uzsvēra, ka katra bērna interesēs ir, lai viņam būtu ģimene, bet Latvijas interesēs vajadzētu būt, lai katram Latvijas bērnam ir sava dzimtene.