Jāatzīmē, ka viena izpausme "specifiskumam" ir tāda, ka arī tiem, kuri par "Saskaņu" nebalso, liela prieka par "Saskaņas" Andreja Elksniņa nomaiņu pret Rihardu Eigimu, kas it kā saistīts ar ZZS, nav. Tās skaņas, kas plūst no Eigima mutes, par latviešu valodu uzskatāmas nav, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Daugavpils, viņam apspēlējot Elksniņu, no nacionālo interešu viedokļa būtu drošākās rokās. Jāuzsver arī, ka nav tā, ka Eigims ZZS būtu "piesities" nesen, attiecīgi jāsaprot, ka "zaļzemniekus" šādi personāži apmierina.
Ne tikai sliktas ziņas
Mēnešiem ilgi pasaule ar pamatotu satraukumu vēro Ziemeļkorejas provokācijas, minot, kurā brīdī kādam neizturēs nervi vai kāds "aizspēlēsies". Diemžēl šī problēma vēl ilgi neatrisināsies, tomēr labā ziņa ir tā, ka augustā Ķīna un Indija beidza žvadzināt ieročus, jo diez vai jāpierāda, ka, ja sāktos karš starp šīm valstīm, sekas justu arī mēs.
Ķīnai un Indijai ir vairākas t.s. strīdīgās teritorijas, un tas, ka tās ir ledājos un tūkstošiem metru virs jūras līmeņa, nemazina abu milzeņu vēlmi aizstāvēt, kā saka, katru pēdu. Jūnijā sākās "mērīšanās" un atbilstoša retorika, tomēr, par laimi, konflikts beigu beigās ja ne gluži tika atrisināts, tad vismaz iesaldēts.
No kaut cik domājoša cilvēka viedokļa raugoties, liekas neiespējami, ka kāds varētu būt tik plānprātīgs, lai savstarpējo attiecību kārtošanā liktu lietā kodolieročus. Problēma ir tā, ka, ja abām pusēm kodolieroči ir, nav 100 procentu garantijas, ka puse, kura sāk zaudēt "parastā" karā, tomēr pie kodolieročiem neķeras. Un pat ja ir 97 procentu, labi – 99 procentu, garantija, kaut kā negribas domāt arī par šo vienu procentu.
Dalītas jūtas
Lai gan vasara tiek uzskatīta par atvaļinājumu laiku, starptautiskā zinātnes kopiena turpināja apgādāt publiku ar ziņām par jauniem sasniegumiem. Piemēram, medicīnā... Viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir tas, ka augustā ASV varasiestādes oficiāli atļāva sākt izmantot leikēmijas ārstēšanā ģenētiski modificētu limfocītu terapiju. Mazliet vienkāršošu, bet šādas atļaujas liecina, ka kādas pētnieku grupas piedāvātais risinājums kādai ar cilvēka veselību saistītai problēmai ir uzskatāms par patiešām perspektīvu un bez smagām blaknēm.
Līdz ar to ziņa par šo leikēmijas ārstēšanas metodi (un bija arī daudzsološas vēstis citās medicīnas jomās) neapšaubāmi ir laba ziņa. Vienlaikus skarbā realitāte ir tā, ka konkrētās terapijas kurss maksā 475 tūkstošus ASV dolāru. Diez vai kāds te vēlas īpaši uz citu nelaimes iedzīvoties, tomēr šāds cenu slieksnis vienalga nozīmē, ka vieniem zinātnes sasniegumi ir pieejami, citiem – ne. Un rezultātā, grozi kā gribi, iespējas dzīvot vietā mēs izrādāmies dažādās pozīcijās.