Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Aptaujājot ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, 84% respondentu piekrīt, ka mūzika ir ļoti svarīga, apmeklējot saviesīgus pasākumus, kā arī 77% labprāt klausās mūziku, apmeklējot kafejnīcas un restorānus, savukārt 33% aptaujāto atbildēja, ka mūzika ir svarīga, iepērkoties veikalā.

LaIPA jau divus gadus regulāri veic "Mūzikas patēriņa indeksa" aptauju, kurā pēta, kā Latvijā mainās sabiedrības ieradumi un attieksme pret mūziku un tās lietošanu. Arī šogad sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS tika veikta sabiedrības aptauja par ieradumiem mūzikas lietošanā.

Pirms diviem gadiem LaIPA Mūzikas patēriņa indeksa dati ļāva noskaidrot, ka Latvijā mūzikas ierakstus ikdienā klausās 41% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Šogad rādītāji ir auguši un jau 53% aptaujāto apgalvo, ka mūzika viņu ikdienā ieņem būtisku lomu.

Fona mūzikas būtisko nozīmi apliecina gandrīz visi aptaujas dalībnieki. Kopumā 84% respondentu norādīja, ka fona mūzika dažādās publiskās vietās ir ļoti svarīga. Jau minēts, ka 33% aptaujāto piekrīt, ka mūzika veikalā ir svarīga, vēl 45% aptaujāto uzskata, ka arī darbavietā nepieciešama mūzika, jo tā rosina darba produktivitāti.

"Pareizi izvēlēta fona mūzika publiskās vietās rada patīkamu noskaņu un raisa apmeklētajiem pozitīvas asociācijas. Savukārt, ja veikalā, kafejnīcā, frizētavā vai citās vietās, kuras apmeklējam, mūziku neatskaņo, rodas neveikla sajūta un cilvēks ātrāk vēlas pamest telpas, nevis pavadīt laiku, izvēloties produktus vai izmantojot piedāvātos pakalpojumus.

Interesanti, ka procentuāli vairāk (58%) respondentu uzskata, ka mūzika nepieciešama sporta klubos, 74% mūziku uzskata par svarīgu sastāvdaļu dažādos publiskos pasākumos. Mājās mūziku klausās 72% respondentu, un 82% uzskata, ka mūzika fonā ir nepieciešama, pārvietojoties ar auto," stāsta LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Pētījumu "Mūzikas patēriņa indekss" vairākas reizes gadā veido Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, sadarbībā ar pētījumu kompāniju "TNS" aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti.