Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka brīvībā turētu vistu olas maksā vismaz uz pusi dārgāk, un ne mazums Latvijas cilvēku to vienkārši nevar atļauties.
Piemēram, Dānijā jau šobrīd sprostos turētu vistu olas pērk tikai ap 25% patērētāju, kamēr Latvijā tie ir 98%. Šādu izvēli nosaka vispārēja valsts labklājība un dzīves līmenis.
Vēlos uzsvērt, ka Latvijas, tāpat kā Lietuvas, olu ražotāji olas ražo saskaņā ar Eiropas Savienības pastāvošo likumdošanu, ievērojot labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā kontroles institūcija regulāri pārbauda gan novietnes, gan veic saražotās produkcijas analīzes, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc, ja patiešām ir vēlēšanās mainīt dzīvnieku turēšanas kartību, šis jautājums jāskata ne veikalu, ražotāju vai pat valsts līmenī, bet gan Eiropas likumdošanas līmenī.
No 2012. gada Eiropas Savienībā tika ieviestas stingrākas dējējvistu labturības prasības, kuras izpilda arī visi Latvijas un Lietuvas olu ražotāji. Šīs prasības ir vienas no stingrākajām pasaulē, kas arī nosaka augstāku olu cenu, ja salīdzinām ar valstīm, kurās šīs Eiropas Savienības prasības netiek piemērotas.
Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteiktajiem olu tirdzniecības standartiem, dējējvistu turēšanas veidu olu marķējumā apzīmē ar vienu no šādiem skaitļiem: bioloģiski sertificētas olas - "0"; brīva turēšana - "1"; turēšana kūtī - "2"; turēšana sprostos - "3".
15.08.2017 14:27
Latvijas Olu ražotāju asociācija: Pērkot olas, katrs pats var veikt izvēli
Autors Solvita Gulbe, Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja
arhīvs
Nešaubos, ka mēs visi vēlamies nodrošināt dzīvniekiem aizvien labākus dzīves apstākļus, bet, pieprasot veikaliem netirgot sprostos turētu vistu olas, aktīvistu grupa vēlas izdarīt izvēli visas sabiedrības vārdā, neņemot vērā cilvēku iespējas.