...un – to svarīgi atzīmēt! – starp tiem bija arī tādi, ko par populistiskiem nosaukt nebūtu korekti. Veidojas, manuprāt, kļūmīga situācija: ja deputāti, tostarp opozīcijas frakcijām piederošie, tikpat konstruktīvi un aktīvi strādātu visu laiku, tad viņu idejām būtu lielāka iespēja atrast dzirdīgas ausis izpildvarā un koalīcijā. Savukārt, ja, kā saka, saņemas pēdējā brīdī, tad jārēķinās ar kolēģu nogurumu, nevēlēšanos panākto kompromisu atkal mainīt, un darbs vējā. Opozīcija nereti sūdzas, ka tās priekšlikumi tiekot ignorēti tāpēc vien, ka to avots ir kāda no opozīcijas frakcijām. Jā, tā gadās, tomēr arī opozīcijai jāņem vērā, ka nav jēdzīgi piepūst vaigus tikai uz brīdi, kad parlaments lemj par kādu sabiedrības uzmanības centrā nonākušu jautājumu.
Tuvojas "Vienotības" kongress, kurā partijai jāizvēlas jauni līderi. Pareizāk sakot, divi no trim, turklāt nav skaidrs, vai trešais vienalga nav "pirmais starp līdzīgajiem". Runa ir par Solvitu Āboltiņu kā frakcijas Saeimā vadītāju un par to, ka, kamēr viņa šo posteni saglabā, valdes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētājs vienalga paliks viņas ēnā un attiecīgi publika "Vienotību" turpinās asociēt pirmkārt ar Āboltiņu. Politiskajās aizkulisēs runā, ka kolēģi Āboltiņu mēģinās paskubināt doties diplomātiskā darbā, norādot, ka pagaidām potenciāli pieejamais vēstnieces postenis Romā, kā saka, ilgi nevar gaidīt. Kā frakcijas vadītāja rīkosies, prognozēt grūti.
Savukārt uz valdes priekšsēdētāja amatu esot divi kandidāti – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un nesen par Rīgas domes deputātu kļuvušais Vilnis Ķirsis. Abiem savi plusi un mīnusi. Kozlovska gadījumā pastāv risks, ka viņš nu nekādi neasociējas ar "jaunu, tīru lappusi", attiecīgi uz kardinālākām pārmaiņām noskaņotie "Vienotības" biedri var dažādā nozīmē sašļukt. Savukārt Ķirša gadījumā ir bažas, ka viņam nepietiks pieredzes, lai viņu kā līdzvērtīgu uztvertu koalīcijas partneri, turklāt no Ķirša, iespējams, būtu lieki gaidīt pietiekamu gatavību saķerties konkurences cīņā ar paša agrāko kolēģi Reformu partijā, patlaban jauna politiskā projekta dalībnieku Danielu Pavļutu.
Iespējams, galīgo izvēli noteiks tas, kuram no kungiem par labu nosvērsies "Vienotības" populārie vietvaru vadītāji, piemēram, Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. Tāpat "Vienotībai" būs jādomā, kāda vieta partijā būs ar skaļu blīkšķi savu īpašo viedokli pieteikušajam partijas frakcijas Saeimā vadītājas vietniekam Edvardam Smiltēnam – viņa ambīcijām kļūt par jauno valdes priekšsēdētāju, šķiet, ir pienākušas beigas, tomēr izstumt šo Saeimas deputātu no partijas vispār arī neviens nevēloties.
Kontekstā ar šiem manevriem nosacīti labējo partiju spektrā par topošo liberāļu politisko projektu te gribētu vien atļauties nedaudz ironisku piezīmi jau pieminētajam Pavļutam: nevajag sevī saskatīt līdzības ar Francijas bijušo ekonomikas ministru, tagad prezidentu Emanuelu Makronu...