Jaunā aļņu mamma ir ārkārtīgi rūpīga un piesardzīga. Mirgai tas ir pirmdzimtais, un viņa ļoti uztraucas, ja mazulis izdomā aiziet tālāk no viņas vai arī kāds no bara vai Līgatnes dabas taku darbiniekiem pienāk pārāk tuvu. Mazulis tiek slēpts tik rūpīgi, ka vairākas reizes zvēru kopējiem ir nācies doties voljerā to meklēt, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā, vēsta Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
Mirga ne tikai slēpj mazuli, bet arī sargā. Kad lielajā aļņu voljerā no "vasarnīcas" atgriezās alnis Jussis, Mirga viņam pamatīgi sadeva pa mizu par tuvošanos mazulim un vietai, kur tas tiek slēpts. Kopš tā brīža Jussis pat neiet ēst lielākos kārumus – svaigus blīgznu zarus, ja tur tuvumā ir aļņu mammas ar alnēniem.
Vienīgais alnis, kam Mirga tomēr uztic mazuli, ir Mildiņa – Mirgas mamma. Mildiņai pašai šogad ir dvīņi, bet arī trešo labprāt pieskata, kamēr Mirga dodas baroties.
Ja parasti aļņu mammas apmeklētājiem ved atrādīt mēnesi vecas atvases, tad Mirga pagaidām vēl nevienam neuzticas – pirmais bērns galu galā! Gan jau situācija pēc vairākām nedēļām mainīsies, jo alnēns aug ātri, kļūst ziņkārīgs un draisks, un tad mamma to vairs nevarēs atturēt no pasaules iepazīšanas, stāsta I. Lange.
Vēl viena ziņa no Līgatnes dabas takām – lapsas beidzot tikušas pie jaunas mājvietas! Pateicoties ASV armijas kadetu un ASV vēstniecības darbinieku talkā paveiktajam, 17. jūnijā tika pabeigti jaunās lapsu mājas pēdējie labiekārtošanas darbi un tajā svinīgi ielaista Līgatnes dabas taku atraktīvā lapsa Lapsis. Jau pēc pāris dienām no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Līgatni pārcēlās arī lapsa Cukuriņš, kurš pirms tam Zooloģiskajā dārzā ilgus gadus bija strādājis izbraukuma dzīvnieku komandā.
Atšķirībā no Lapša, kurš jau no pirmā pārcelšanās brīža izbaudīja jaunā voljera priekšrocības, Cukuriņš vēl vairākas dienas bija sabijies no apstākļu maiņas un neizpratnē par neierasti lielajiem plašumiem, skaidro Līgatnes dabas taku vadītāja.
Šobrīd abi kūmiņi ir sapratuši, ka voljerā var ne tikai jestri kāpelēt pa baļķiem un laiski gulšņāt sūnās, bet arī palūkoties, ko dara apmeklētāji. Skatu platformu no lapsu voljera šķir tikai stikla siena, tāpēc lapsām ir viegli vērot cilvēkus, bet cilvēkiem – lapsas. Arī lietainā laikā šāda izklaide netiek atcelta, jo apmeklētāju skatu platforma ir kā nojume, kurā cilvēki labprāt uzkavējas un tāpēc ir ērta vieta novērojumiem.
Lapsas apmeklētājiem ir labi redzamas visas dienas garumā, jo tām patīk regulāri pārbaudīt, kas jauns teritorijā, un pie viena pārslēpt jau iepriekš nobēdzināto barību.
Šobrīd abu lapsu izskats var mulsināt vērotājus, jo tās vēl aizvien izskatās noplukušas. Taču, ko gan var gribēt, ja siltais laiks atnāk tik vēlu. Ziemas kažoka maiņa pret vasaras ietērpu nav pārāk ātrs process, norāda I. Lange.
Jūlija sākumā Līgatnes dabas takās ir izveidojusies jauna vāveru ģimene – šeit uz dzīvi apmetušās vāveru meitenes Tomiņa un Čita un viņu līgavainis Rižiks. Kopš 14. jūlija viņi aplūkojami mazo dzīvnieku kompleksa vāveru voljerā.
Visi trīs vāverēni ir pirmgadnieki, kas atrasti pie izpostītām vāveru ligzdām. Tos pieņēmuši, izbarojuši un izaudzinājuši cilvēki trīs dažādās Latvijas vietās. Tomiņa, Čita un Rižiks ir ļoti kustīgi, ziņkārīgi un labprāt spēlējas. Vāverēni nevairās no apmeklētājiem, jo cilvēks viņiem taču kļuvis gandrīz par radinieku, stāsta dabas taku vadītāja.
