Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpēc asociācija uzskata, ka patlaban ir īstais brīdis, lai veiktu rūpīgu normatīvo aktu analīzi un saprastu, kas būtu jāpilnveido, lai Latvijā neveidotos apkārtējo vidi un iedzīvotāju veselību apdraudošas nelegālās atkritumu krātuves.

"Šis jautājums ir cieši saistīts arī ar valsts drošību. Līdztekus ilgtspējīgai vides likumdošanai, svarīga būtu atkritumu operatoru un arī ražotāju attiecīgo risku apdrošināšana, kā arī ciešāka sektora uzraudzībai no nevalstisko organizāciju, neatkarīgu ekspertu un arī sabiedrības puses. Latvijai nav jāizgudro divritenis, bet ir jāpārņem labākā Ziemeļeiropas un Rietumeiropas vides sektora prakse. Gādājot par valsts ekonomikas attīstību, ne mazāk svarīgi ir ar iespējamām sankcijām neapdraudēt tos uzņēmumus, kas strādā godīgi un ievēro normatīvos aktus, parādot priekšzīmi citiem," norādīja Laškovs.

Viņš skaidroja, ka ugunsgrēks Jūrmalas atkritumos liek uzdot dažus būtiskus jautājumus. Pirmkārt, kāpēc ir bijusi iespējama šāda situācija? Otrkārt, kas būtu jādara, lai šādas vides katastrofas vairs neatkārtotos? Visvienkāršāk būtu atrast un bargi sodīt vainīgos, sacīja Laškovs, piebilstot, ka sabiedrības un nozares interesēs šo situāciju tomēr būtu jāskata daudz dziļāk, atrodot un novēršot problēmas iemeslus.

"Darbības mērogs Jūrmalā ir šokējošs - 14 000 tonnas atkritumu, turklāt izskatās, ka to uzkrāšana notikusi vismaz gadu. Ir skaidrs, ka Latvijas normatīvajos aktos ir robi, pateicoties kuriem, ik gadu valstī, pārsauktas par otrreizējās pārstrādes izejvielām, tiek ievestas vairāk nekā 80 tonnas atkritumu. Ja neizceltos ugunsgrēks, šī nelegālā atkritumu glabātuve, visticamāk, nenonāktu sabiedrības uzmanības centrā, un dzīve noritētu ierastajās sliedēs - negodprātīgi uzņēmēji turpinātu ievest un glābāt atkritumus, lai nopelnītu uz Latvijas vides rēķina," uzsvēra Laškovs.

Kā atzīmēja LABAA valdes loceklis, ņemot vērā, ka Valsts Vides dienests (VVD) jau lūdzis Valsts policiju atzīt VVD par cietušo kriminālprocesā par vides piesārņošanu un būtisku zaudējumu nodarīšanu, visa sabiedrības uzmanība tiks vērsta uz vainīgo personu apzināšanu un nodarītā smagumam atbilstoša soda piemērošanu.

"Visticamāk, tas tā arī notiks. Jūrmalas iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka šīs vides katastrofas kaitējums videi un kūrortpilsētas sabiedriskajam tēlam būs paliekošs. Degošā plastikāta izdedži uz ilgu laiku ir piesārņojuši atmosfēru un gruntsūdeņus. Piesārņojuma sanācija būs ilgstošs process, kas prasīs daudz resursu. Latvijas vēsturē ir vairāki gadījumi, kad par savu bezatbildīgo rīcību pret vidi tiek sodītas uzņēmuma amatpersonas. Kā piemēru varētu minēt zivju bojāejā Šlokenbekas ezerā vainotās "Tukuma ūdens" personas sodīšanu ar piespiedu darbu. Jo vairāk būs šādu gadījumu, jo mazāks būs vilinājums ļaunprātīgi postīt vidi un apdraudēt iedzīvotāju veselību," atzina Laškovs.

Saskaņā ar viņa teikto patlaban sākta pastiprināta citu, tajā skaitā reģistrēto nozares uzņēmumu kontrole, kas, iespējams, noslēgsies ar formāliem sodiem par nebūtiskiem pārkāpumiem. Rezultātā cietīs tie nozares uzņēmumi, kas strādā, ievērojot vides likumdošanas prasības.

"Protams, pārkāpums ir pārkāpums, tomēr valsts amatpersonām raksturīgā pārāk formālā attieksme jau ir iemesls, kāpēc puslegālam uzņēmumam ar šaubīgu reputāciju, nodēvējot atkritumus par otrreizējām izejvielām, ir izdevies izveidot atkritumu kalnu kūrortpilsētas nomalē. Vides kaitējumu un apdraudējumu radīja uzņēmums, kuram nebija nedz atbilstošas atļaujas darbībai ar bīstamajiem atkritumiem, nedz arī kvalifikācijas šādu atkritumu uzglabāšanai. Ir svarīgi izprast, ka atkritumu uzglabāšana notika nepiemērota vietā, kas nebija reģistrēta kā atkritumu poligons. Tādējādi sods par pieļauto pārkāpumu nedrīkst būt formāls. Pretējā gadījumā, tas radīs nevēlamu precedentu un aplamu signālu negodīgai komercpraksei atkritumu nozarē," uzsvēra Laškovs.

LABAA dibināta 2017. gada jūnijā. Tās mērķis ir rūpēties par Latvijas vides aizsardzību no rūpnieciskas dabas videi kaitīgā un bīstamā piesārņojuma potenciālās un reālās ietekmes. Asociācijas dibinātāji ir trīs uzņēmumi, kas darbojas kaitīgo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanā - "Eko Osta", "VentEko" un "Dzintarjūra".