Profesors Harijs Tumans: "Nauda un bauda" – vērtības, kas iznīcinājušas veselas kultūras
"Bez ārēja spiediena jebkura sabiedrība izjūk un nespēj pastāvēt! Pastāv kāda ārēja un iekšēja ietekme, kas ir nosacījums jebkuras sabiedrības pastāvēšanai. No ārpuses vienmēr nāk kāds izaicinājums vai apdraudējums, kas veicina sabiedrības konsolidēšanos, bet iekšienē rodas sociālā spriedze, kuru savalda vara. Bez varas jebkurš cilvēku kopums būtu kā ganāmpulks bez gana. Aitas aizietu katra uz savu pusi, dažas pazustu, dažas aiznestu vilks. Bez varas sabiedrība nebūtu spējīga sevi organizēt. Taču ar to nepietiek, ir nepieciešama arī spēcīga ideja, uz kuras visa šī konstrukcija balstās.
Visas civilizācijas ir radušās uz kādas idejas vai ideāla pamata. Šis ideāls mobilizē cilvēkus, apvieno tos un rāda tiem mērķus. Civilizācijas beidz pastāvēt drīz pēc tam, kad tās ir novērsušās no sava ideāla... Šodien, kā jau teicu, redzam, ka ideja, kas varētu sabiedrību mobilizēt, nepastāv. Tieši pretēji – sabiedrība tiek demobilizēta un dezorganizēta. No visām pusēm tev it kā saka: "Ēd, dzer, izklaidējies, baudi! Priecājies un neraizējies ne par ko! Gan jau pārējais kaut kā notiks." Kā liecina vēsture, ar šādu sabiedrību nekas labs nevar notikt."
Jānis Vanags: Valstij vajadzētu būt Dieva kalponei tautas labā
"Sava valsts ir pats augstākais nācijas attīstības līmenis un ieguvums. Šī valsts mums ir Dieva svētība. Eiropas Savienības nomenklatūrā gan liels iespaids ir idejām, ka nacionāla valsts ir nelaimju avots, no kura ceļas kari un kas kavē ekonomikas izaugsmi un progresīvu ideju izplatību. Viņi grib nacionālas valstis dekonstruēt un pārvaldi nodot pārnacionālām struktūrām, piemēram, Briselei. Tādēļ tāds progresistu spiediens uz multikulturālismu, ka vajag pēc iespējas sajaukt tautas, jo tad visi dzīvos kopā laimīgi.
Mēs, latvieši, no tādas draudzīgas tautu saimes tieši esam brīnumaini izrāvušies. Mēs izcīnījām neatkarību tāpēc, lai izveidotu nacionālu valsti. Vai tagad to pēkšņi atkal gribam nojaukt? Bet tieši to dara ar saukli "es ienīstu savu valsti". Latviešus pasludina par neizdevušos nāciju. Tad, protams, varam atdot valdīšanu kādam citam ‒ Briselei vai Maskavai, jo paši nespējam sevi pārvaldīt. Taču vēl mums ir sava valsts, par ko esam cīnījušies. To vajag ņemt savās rokās, nevis zaimot."
2016. gads – siltuma rekordists
"LVĢMC apkopojums rāda, ka "ievērojami palielinās" īsti vasarīgu dienu skaits, kad temperatūra sasniedz vismaz +25°C. Tas, protams, nekādi neatceļ iespēju, ka var trāpīties kārtīgai izkaršanai jūrmalā nepiemēroti gadi, bet, skatot desmitgadēs, nav pamata žēloties par siltu dienu trūkumu vasarā. Tāpat palielinājies silto nakšu skaits, kad temperatūra naktī pārsniegusi +20°C. Runājot par stipriem karstuma viļņiem, LVĢMC prognozē, ka pieaugs gan to ilgums, gan biežums. Daļai atpūtnieku tas var ļoti patikt, tomēr jārēķinās, ka komplektā ar karstumu nāk arī, piemēram, problēmas cilvēkiem ar vājāku veselību, kaitējums ceļu infrastruktūrai un lauksaimniecībai."
Viedoklis. Mazāk lielīties, vairāk darīt – nepieciešams laika garam atbilstošs mobilais internets
"Laiki, kad mobilais internets bija luksusa prece, ir pagājuši. Tagad tas ir nepieciešams kā maize. Modernais cilvēks ir kustībā gan darbā, gan atpūtā. Tas vajadzīgs cilvēkiem, kas saņem un pārsūta datus, attēlus, skatās TV un paši rada video; izmanto dažādas sadzīves un biznesa ierīces, kas "karājas" pieslēgumā. Uzņēmējiem tā ir iespēja radīt un piedāvāt aizvien jaunus pakalpojumus, kas iegriež atkal jaunu ciklu ar darbavietām, klientiem, ienākumiem un savu pienesumu ekonomikai. Papildu arguments – tas rada labāku dzīves un biznesa vidi reģionos, bet tieši reģionos mobilā interneta ātrums ārpus pilsētu centriem ir katastrofāls."
Karikatūra. 6. janvāris – Zvaigznes diena
"Saskaņā ar tradīciju tiek uzskatīts, ka šajā dienā Trīs Austrumu gudrie, sekojot zvaigznei, devās uz Bētlemi aplūkot jaundzimušo jūdu ķēniņu Jēzu Kristu. Šis notikums ir aprakstīts Mateja evaņģēlija 2. nodaļā. Ar Zvaigznes dienu saistās daudz dažādu ticējumu un senu svētku, kas apliecina saules atgriešanos."
Foto: Sniega diena pavadīta sportojot un priecājoties
"Pagājušajā nedēļas nogalē daudzviet Pierīgā bērni un jaunieši baudīja ziemas priekus, tādējādi atzīmējot Pasaules sniega dienu. Bija gan spēles, gan šļūkšana no kalna, iespēja slēpot un pikoties, celt sniegavīrus un darīt daudz ko citu."
Viedoklis. Kādus "kreklus mazgāsim" nākotnē?
"Šodien pasakainas bagātības var nopelnīt daudz straujāk nekā kādreiz, un daudz straujāk tās var arī zaudēt. Gadu desmitus rūdītas politiskās partijas var aizstāt pāris gados pavirši izveidoti vēlēšanu saraksti. Spēcīgus plašsaziņas līdzekļus spēj izkonkurēt apķērīga (bet parasti ne kvalitatīva) sociālo tīklu kampaņa. Pat lielmeistara tituls šahā mūsdienās ir simtiem reižu pieejamāks nekā pirms pusgadsimta.
Tas tikai šķietami neskar mūsu katra dzīvi. Ja tik strauji mainās varas centri, mainās viss. Izglītības saturs tradicionāli gatavojis jauno paaudzi kvalitatīvai nākotnes dzīvei – spējai ar zināšanām, prasmēm un attieksmi pielāgoties rītdienas vajadzībām. "
Karikatūra. Mūsējie jau gatavojas pasaules čempionātam
"Starptautiskā Makšķerēšanas sporta federācija jau trešo reizi Latvijai ir uzticējusi rīkot pasaules čempionātu zemledus makšķerēšanā – šogad tas norisināsies no 24. līdz 26. februārim Mazajā Baltezerā. Vietējie sportisti jau sākuši trenēties. Un tas nekas, ka šobrīd daudzviet aizliegts atrasties uz ūdenstilpēm."
Pasākums "Satiec savu meistaru!" risināsies arī Pierīgas novados
"No 31. marta līdz 2. aprīlim tautas lietišķās mākslas meistari, amatnieki, stāstnieki, tautas teicēji, muzikanti un dziedātāji aicinās uz pasākumu "Satiec savu meistaru!" 167 vietās visā Latvijā, arī lielā daļā Pierīgas novadu. Projekta "Satiec savu meistaru!" mērķis ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī par meistariem, viņu zināšanām un prasmēm. To rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām.
Modris Jaunups: Ceļus varam sakārtot jau tuvākajos gados
"Lielākā ar infrastruktūru saistītā problēma novadā ir ceļi, sevišķi grants ceļi, kas gadu gaitā ir nolietoti līdz pēdējam. Lai attīstītos uzņēmējdarbība, sakāroti ceļi ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem un arī loģiska uzņēmēju prasība. Novada vadība situācijas uzlabošanai kaut ko dara, taču faktiski visi pēdējā laikā veiktie ceļu remontdarbi ir ļoti nekvalitatīvi. Liela problēma ir necaurspīdīgais iepirkumu process. Pēc nesen veiktiem ceļu remontdarbiem vairākkārt esam nodevuši izmantotos materiālus "Latvijas valsts ceļu" laboratorijas ekspertīzēm, kurās secināts, ka lietoti iepirkuma specifikācijai neatbilstoši materiāli. Pēdējā laikā novadā uzbūvētie grants ceļu posmi pēc gada jau ir nelietojami."