Taisnība, ka stulbas un neloģiskas rīcības dažkārt ir bīstamākas par neko nedarīšanu. Uzačotais komunistu ģenerālsekretārs gan neatskārta, ka vēl bīstamāka ir nekā nedarīšana VISPĀR. Nav jāpārstāsta, pie kā noveda visaptveroša problēmu nerisināšana ar lozungu, "lai nebūtu nevajadzīgu runu".
Ja vērtē simptomu izplatību īsajā pirmsjāņu nedēļā mūsdienu Latvijā, vismaz trīs politikas virtuves notikumi atbilst stagnācijas simbola Brežņeva ģenerāllīnijai kā kulaks uz acs.
Pirmais. Vēl 18. jūnijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, nelegālā atkritumu izgāztuvē izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Sadega aptuveni 23 tūkstoši tonnu plastmasas atkritumu. Tālākais norit īsti brežņeviskā garā: Valsts vides dienests mierina, ka viss ir ļoti labi un patiesībā gandrīz nekā nav bijis, kur nu – ir pat vēl labāk! Jūrmalas pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs nesaskata ne mazāko atbildības kripatu.
Tomēr ekoloģisku ziepju, šķiet, satecējis vairāk, nekā vides dienesta priekšniecei Koļegovas kundzei un ministram Gerharda kungam būtu gribējies redzēt. Jāprognozē, tiks atrasts "malējais", kuru, "lai nebūtu nevajadzīgu runu", aizrotēs mazāk delikātā krēslā. Kurš(-a) gan tas/tā varētu būt?
Otrais. Brežņeva novēlējums skaisti rezonē pagājušajā nedēļā žurnāla "Ir" publiskoto politiķu un pietuvināto sarunu kontekstā. Jāpiebilst – teksti nav publiskoti pilnībā un audio versiju ierunājuši centīgi amatieri. Bumbas sprādziena efekta gaidītāji pukojas... jā, kas vispār ar to notiks tālāk.
No vienas puses, virkne "aktieru" rupji lamājas, lielās un dala valsti. Demisija būtu mazākais, ko prasām. No otras puses, ja teiktais ir nepareizs vai safabricēts – sniedziet tiesā par morālo sāpinājumu ar trekniem miljoniem! Nenotiek ne viens, ne otrs... lai nebūtu nevajadzīgu runu. Iespējams, vēl dzirdēsim iesaistīto un publiskotāju apsaukāšanos, bet kopumā notikušais pamazām klāsies putekļiem. Trumpja dūža nav nedz vieniem, nedz otriem.
Trešais. Valsts prezidents Raimonds Vējonis izziņo vīziju par tautas vēlēta prezidenta institūcijas veidošanu jau 2019. gadā. Šī ēsma publiskajā telpā tiek izmesta ar zināmu regularitāti.... lai drīz aizmirstu līdz citai reizei.
Tautiskā prezidenta fantazēšana nav lieka runa! Tā ir viena īsti noderīga runa, kas ļauj noskaidrot gan sabiedrības, gan politisko oponentu noskaņojumu. Bez tam – labi der uzmanības novēršanai no vēl nedzimušās, bet jau saņurcītās nodokļu reformēšanas un veselības naudas bičošanas. Pat Brežņeva laikos pa brīdim izmeta kādu sakņu bāzes direktora tiesas prāvu. Lai ir ko pačalot. Un – lai nebūtu lieku runu.
Rezumējoši. Visu trīs notikumu dažādībā iezīmējas brīdinoša vienādība – politikas process Latvijā ir tuvu stagnācijas maksimumam. To var labot. Tiesa, jebkura labošanas procedūra ir sāpīga tiem, kuri politikā aizsēdējušies.