Šie telpaugi ir jauks papildinājums gan dārzam un vaļējai terasei, gan balkonam un jumta dārzam.
Vasarā uzkrāj spēkus
Kaut arī vasaras periodā izvietojami dārzā, neviens no šiem telpaugiem nepanes salnas un salu – retos gadījumos vieglu salnu pāris stundas pārcieš oleandri, fuksijas, hēbes un citi izturīgāki augi. Piemēram, acālijas, ciklamenas un epifīļi vasaras laikā atpūšas, lai uzkrātu spēkus rudens, ziemas un pavasara ziedēšanai. Tos var turēt arī telpās, bet acālijām un epifīļiem ir svarīgi saņemt pēc iespējas vairāk gaismas no visām pusēm – tad augi būs kompakti, simetriski un neizstīdzēs.
Epifīļiem miera periodā nepieciešams sausums, ļoti minimāls mitrums sakņu kamolā, turpretim acālijai nekad nedrīkst trūkt ūdens, jo pat mazākā iekaltēšana parasti izraisa lapu biršanu. Savukārt ciklamenas pirms miera perioda lapas jau ir zaudējušas – tad gurnu pārstāda svaigā, jaunā augsnē un ciklamenu novieto dārzā viegli noēnotā vietā, aizsargātā no biežiem lietiem.
Jutīgi pret salnām un temperatūras svārstībām
Begoniju, hedīhiju, kannu gurnus vai sakneņus stāda podos februārī, martā, lai līdz maija beigām tie pagūtu bagātīgi saaudzēt stumbrus, zarus un lapas. Šie augi ir ļoti jutīgi pret salnām, tāpēc ārā tos vasarā liek tikai tad, kad salnas beigušās, bet rudenī iekštelpās nes, kad saltās naktis vēl nav sākušās. Gan hedīhijas, gan kannas vislabāk izskatās stādījumos no daudziem augiem, bet nokarenas formas ziedošām begonijām piemēroti lieli, iekarināmi podi, kā arī piramīdas tipa trauki.
Ja miniatūrrozes vasarā ieraktas dobē ar visiem podiem, rudenī atliek tās izņemt un pārvietot vispirms vēsās un gaišās, bet pēc tam nedaudz siltākās telpās. Ja krasi mainās temperatūra, rozēm birst lapas. Kad oktobrī, novembrī miniatūrroze noziedējusi, to apgriež un sāk gaidīt jauno lapojumu un bagātīgu ziedu skaitu.
Kaut arī vasaras periodā izvietojami dārzā, neviens no šiem telpaugiem nepanes salnas un salu – retos gadījumos vieglu salnu pāris stundas pārcieš oleandri, fuksijas, hēbes un citi izturīgāki augi.
Audzelīgie telpaugi
Ļoti savdabīgs augs, dažādu dārza ūdenstilpju papildinājums vasaras laikā ir dižmeldrs, pareizāk sakot, dižmeldru audze. Siltumā un mitrumā (dižmeldrs ir viens no retajiem telpaugiem, kuram patīk, ja saknes nepārtraukti atrodas ūdenī) augi veidos lapu pēc lapas un ziedēs. Rudenī, atkal ienesot piemērotās telpās, dižmeldrs turpinās veidot dzinumus un ziedēt. Ātrās augšanas dēļ dižmeldru ieteicams vienreiz gadā sadalīt, jo, saknēm saaugot pārāk cieši, jaunajiem dzinumiem ir grūti izspraukties.
Tikpat audzelīgs ir hlorofīts, kurš piemērots gan balkonu kastēm un ornamentālām dobēm, gan audzēšanai atsevišķos iekārtajos podos un ielu kompozīciju kastēs. Arī hlorofīti pirms salnām pārvietoti interjerā turpinās augt, veidot bezlapu dzinumus ar ziediem un jaunstādiem to galos.
Balzamīnēm patiks gan dārzā vai uz terases, gan balkona kastēs – šīs čaklās Līzītes neprotestēs, ja tiks iekaltētas, bet no lieka mitruma gan tās jāsarga. Visvienkāršāk balzamīnes izaudzēt no sēklām – no iesēšanas līdz uzziedēšanai paiet 3 līdz 4 mēneši. Balzamīnes ir ļoti audzelīgas, tāpēc kritiskos gadījumos tās var apgriezt pat līdz bezlapu stumbriem – mēneša laikā ataugs un atkal uzziedēs.
Augi ar dekoratīvam lapām
Ir vesela grupa telpaugu, kas ļoti viegli vairojas ar spraudeņiem, kuri apsakņojas gan ūdenī, gan kūdrā. Tie ir augi ar salīdzinoši neciliem ziediņiem, bet izcili skaistām un dekoratīvām lapām – hipoestes, iresīnes, koleusi, plektranti, glehomas un houtīnijas. Koleusus var pavairot ar sēklām, savukārt glehomas un houtūnijas ar cera dalīšanu.
Visi šie augi ir viegli kopjami un audzējami – ja tos audzē balkona kastēs, spraudeņus var spraust jau pastāvīgā vietā, kur tie apsakņosies un turpinās augt. Tādējādi izpaliks pārstādīšana no poda balkona kastē un līdz ar to arī sakņu traumēšana. No šiem augiem var veidot brīnišķīgas ziedošo lapu balkona kastes, kas krāsainības ziņā neatpaliks no petūnijām, lobēlijām, samtenēm un balzamīnēm.
Krāsaino lapu augu priekšrocība ir tā, ka nav jānolasa vecie ziedi, lai neaizkavētos jauno ziedu attīstība. Vienīgi tad, kad krāsaino lapu augiem formējas to necilie ziediņi, tie gan savlaicīgi jāizkniebj, lai nemazinātos lapu dekorativitāte. Pirms salnām krāsaino lapu telpaugu kasti var novietot uz palodzes, kur augi turpinās priecēt līdz vēlam rudenim. Agri pavasarī no tiem griež spraudeņus.
Ir vesela grupa telpaugu, kas ļoti viegli vairojas ar spraudeņiem, kuri apsakņojas gan ūdenī, gan kūdrā. Tie ir augi ar salīdzinoši neciliem ziediņiem, bet izcili skaistām un dekoratīvām lapām – hipoestes, iresīnes, koleusi, plektranti, glehomas un houtīnijas.
Naktenes, paprikas, dušenejas
Īpaši skaisti ir telpaugi, kuri ne tikai zied un veido dzinumus, bet arī ražo ēdamas un neēdamas ogas spilgtos krāsu toņos – naktenes, paprikas un dušenejas. Nakteņu apaļos, krāsainos auglīšus nedrīkst ēst, jo tie ir indīgi, savukārt paprikas sīvos pipariņus var izmantot droši - gan svaigā veidā, gan konservējot tomātus vai gurķus.
Dušenejas jeb Indijas zemenes ogām ir samērā pliekana garša, taču tās lieliski izmantojamas ēdienu dekorēšanā. Dušenejas ļoti ātri veido jaunus dzinumus – metru un vairāk garās stīgas ir klātas ar jaunstādiem, spilgti dzelteniem ziediem un tikpat spilgtām, tikai sarkanām ogām. Audzējot dušeneju paklājdobē, tā vairosies ne tikai ar jaunstādiem, bet arī ar sēklām, kuras labi attīstās pārgatavojušās ogās – mēneša laikā no augsnē iebirušām sēklām sadīgst jaunās dušenejas.
Lieli un bagātīgi ziedoši
Daturas jeb eņģeļtaures, oleandri un argirantēmas – šie telpaugi pamatīgos podos būs lieliski zaļa mauriņa akcenti vasarā. Jāzina, ka eņģeļtauru milzīgie ziedu zvani, oleandru pildītie ziedu čemuri un agirantēmu daudzie sīkie ziediņi necieš ilgstošu, stipru lietu – ziedi tiek sasisti, mitrumā nobrūnē, pildīto ziedu ziedkopas sapūst. Taču sausās, saulainās vasarās ziedi priecēs ne tikai acis, bet eņģeļtaures un oleandri ar savu spēcīgo smaržu – arī degunus.
Eņģeļtaures dažkārt stāda dobēs bez poda, bet tad rudenī auga saknes nākas apgriezt, lai atkal iedabūtu to podā. Šāda sakņu apgriešana kaitē vēl esošajiem ziediem un ziedpumpuriem, kuri nobirst un tā arī neizzied. Ieteikums: labāk augu vasarā ierakt dobē ar visu podu. Pēc vasaras perioda labos apstākļos eņģeļtaure telpās ziedēs līdz pat Ziemassvētkiem.
Daturas jeb eņģeļtaures, oleandri un argirantēmas – šie telpaugi pamatīgos podos būs lieliski zaļa mauriņa akcenti vasarā.
Vijīgie vīteņi
Ar vīteņaugiem var ātri un glīti apaudzēt sienas, nožogojumus un dažādas figūras dārzā. Koptas bugenvilejas, kas audzētas jau vairākus gadus, pa vasaru izdzīs vismaz pāris metrus garus, ziedošus dzinumus. Arī pasifloras veidos 2 līdz 3 metrus garus, zarotus dzinumus, turklāt gandrīz katrā lapu žāklē rotāsies vienu diennakti ziedošs zieds. Vienīgi jāņem vērā, ka no spraudeņa audzēta pasiflora uzziedēs jau tajā pašā gadā, bet no sēklām audzēta ziedēs tikai pēc 3 līdz 4 gadiem.
Rodohitoni izaug tikai apmēram metru gari, bet ar mirdzošiem, baznīcas zvanu formai līdzīgiem ziediem. Rodohitoniem, tāpat kā pasiflorām un vasaras mēnešos, bet arī no pavasara līdz rudenim, ja tās audzē gaišā, no saules noēnotā, mēreni siltā vietā. Kalceolarijas izdevīgāk katru gadu sēt no jauna, bet kampanulas uz ziemu jāapgriež un jānovieto gaišā un apmēram +10 grādiem siltā vietā.
Fuksijas vislabāk aug un zied dārza austrumu pusē – šie telpaugi necieš karstas un pārlieku saulainas vietas, piemēram, pie dienvidu sienas mājai vai terasei. Fuksijām jānodrošina regulāra mēslošana un mērens, vienmērīgs ūdens daudzums, kā arī tās jāsarga no baltspārņu uzbrukumiem. Pēc vasaras perioda fuksijas jāpārvieto vēsās, gaišās telpās. Tad tās spēs ziedēt pat visu ziemu. Tomēr, ja nākamajā gadā vēlas spēcīgu un bagātīgi ziedošu augu, fuksijai ziemas periodā vajadzīgs miers.