Svarīgi nenokavēt īsto brīdi
Šobrīd Ukrainu var salīdzināt ar Latviju deviņdesmitajos gados, kad valstī valdīja haoss, bet tie, kuri pirmie uzsāka biznesu, salīdzinoši ātri kļuva turīgi. Svarīgs faktors ir tas, ka Ukraina faktiski ir sarāvusi ciešās attiecības ar Krieviju, bet rietumu investori pagaidām izturas piesardzīgi un situāciju tikai vēro. Uz Latviju ukraiņi raugās kā uz paraugu, kā daļu Eiropas, kam viņi vēlas tuvināties.
Ukrainā ir spēcīgs Eiropas sentiments, bet uz mums viņi raugās kā eiropiešiem. Tas ļoti palīdz organizēt tikšanās – "partneris no Eiropas Savienības" ir arguments, kas atver daudzas durvis. Turklāt ukraiņi ir atvērti, viņi ar prieku sadarbojas ar speciālistiem no citām valstīm, īpaši Eiropas, viņiem nav raksturīga skepse, ar kuru uz iebraucējiem esam ieraduši raudzīties mēs.
Ukrainas banku sistēma, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, runājot par investīciju vidi, pārdzīvo nopietnas reformas. Vēl nesen šajā jomā valdīja pilnīgs haoss, to pilnībā kontrolēja oligarhi, tāpēc Ukrainas valdība ar ERAB un Pasaules bankas atbalstu spēra nopietnu soli – viņi nacionalizēja lielāko banku "Privatbank" brīdī, kad tās īpašnieks grasījās izpumpēt no tās naudu. Šobrīd banku sistēma ir daudzmaz sakārtota, un ukraiņi nopietni strādā, lai uzlabotu investīciju vidi. Arī ekonomiskās izaugsmes rādītāji kopš pērnā gada 3. ceturkšņa sākuši augt, un šī gada 1. ceturksnis pret 2016. gada 1. ceturksni jau ir ar +4 % pieaugumu.
Darba tirgus – kvalificēti speciālisti, zemas algas
Viens no Ukrainas potenciāliem ir darba tirgus. Situācijā, kad Latvijas uzņēmumiem aizvien vairāk sāk trūkt darba roku, tas ir virziens, kurā vērts lūkoties. Cilvēkiem ir augsts izglītības līmenis ar spēcīgām tehniskām tradīcijām. Vēsturiski spēcīgas jomas tur bijušas aviācija, raķešu būve, elektronika, ik gadu Ukrainā sagatavo ap 10 tūkstošiem IT speciālistu. Tiesa gan, praktisko zināšanu bieži pietrūkst, bet potenciāls ir milzīgs.
Latvija šobrīd izmanto ukraiņus kā sezonas darbiniekus zemas kvalifikācijas darbiem – zivsaimniecībā un lauksaimniecībā, bet valsts līmenī būtu jādomā par to, kā piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, ko šobrīd esošā darba likumdošana neveicina.
Eiropas Savienības un Ukrainas noslēgtais līgums par bezvīzu režīmu atvieglo ukraiņiem pārvietošanos Eiropā atpūtas vai biznesa darījumos, bet nesniedz brīvā darba tirgus priekšrocības. Uz Ukrainas speciālistiem raugās gan Polijā, gan Ungārijā. Jau šobrīd Polijā ir pusotrs miljons ukraiņu, pierobežā uzbūvētas lielas rūpnīcas, kas ļauj izmantot salīdzinoši lēto, bet kvalificēto darbaspēku.
Latvijas ekonomikas izaugsme nav iespējama bez darba roku piesaistīšanas no malas, tāpēc būtu jau tagad jādomā par to, kā piesaistīt labākos speciālistus, kamēr tie vēl nav izķerti.
Pieredze, kas var palīdzēt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas uzņēmēji, kuri darbojas Ukrainā, neizbēgami saskaras ar divām lielākajām problēmām – birokrātiju un korupciju, kas tur joprojām ir tādā līmenī, kuru mēs neesam piedzīvojuši pat visskarbākajos laikos. Lai darbotos vietējā tirgū, jāzina situācija, noteikumi, tāpēc ir svarīgi piesaistīt vietējos speciālistus, kuri tos pārzina.
2015. gads, kad mēs pārņēmām "Amrop" darbību Ukrainā, bija vissarežģītākais brīdis ar vissmagāko ekonomisko situāciju šajā valstī. Liels trieciens bija teritoriju zaudēšana, jo daudziem klientiem, piemēram, mazumtirdzniecības un telekomunikāciju uzņēmumiem Krimā un dienvidaustrumu reģionā zuda nozīmīga daļa biznesa. Vienlaikus notika mobilizācija, un uzņēmumiem nācās samierināties ar darbaspēka zudumu šajā virzienā.
Tomēr lēmums tieši šādā brīdī uzsākt biznesu izrādījās pareizais, un šobrīd Latvijas biznesam Ukrainā ir pieejams atbalsts gan pieredzes, gan arī personāla pieejamības ziņā.