Izvērtējot, kas ir nepieciešams, lai šajā situācijā palielinātu savas iespējas atrast labu darbu, aptaujātie uzskata, ka neiztikt bez vērtīgiem kontaktiem un paziņu loka.
Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi
Līdz ar sabiedrības noskaņojuma un viedokļu izpēti par dažādām tēmām "Baltic International Bank Latvijas barometrs" aizvadītajā gadā aizsāka jaunu tradīciju – mērīt iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi. Šajā aptaujas jautājumā iedzīvotāji tika lūgti iedomāties savu dzīvi kā kāpnes, kur augstākais pakāpiens nozīmē viņiem labāko iespējamo dzīvi, bet zemākais – vissliktāko.
Kā liecina rezultāti, lielākā daļa jeb 59% respondentu savu dzīvi vērtē pozitīvi, novērtējot to no 6. līdz 10. pakāpienam. Salīdzinoši bieži (22%) iedzīvotāji redz sevi arī "laimes kāpnēm" pa vidu, novērtējot savu dzīvi uz piektā pakāpiena. Tikai 16% uzskata, ka viņu dzīve novērtējama ar atrašanos kāpņu apakšējiem pakāpieniem.
Skatoties kopējo novērtējumu, iedzīvotāju vidējais apmierinātības novērtējums ir 6,07 un kopš 2016. gada rudens ir pozitīvi pakāpies uz augšu. Toreiz savu dzīvi no 6. līdz 10. pakāpienam novērtēja 55% iedzīvotāju, bet vidējais dzīves novērtējums bija 5,94.
Darbavietu piedāvājums ierobežots
Noskaidrojot iedzīvotāju viedokli ne tikai par viņu apmierinātību ar dzīvi, bet arī darba situāciju, pētījums atklāj, ka visvairāk (48%) aptaujāto uzskata – Latvijā darba atrašanas iespējas ir sliktas. Diezgan bieži (42%) iedzīvotāji arī norāda, ka iespējas ir, bet piedāvājums ir ierobežots, tostarp pastāv piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība. Diemžēl tikai 5% aptaujāto uzskata, ka Latvijā darbavietu piedāvājums ir plašs.
Līdzīga situācija vērojama arī, lūdzot iedzīvotājus izvērtēt darba pieejamību viņu dzīvesvietas apkārtnē. Gandrīz puse (47%) iedzīvotāju atzīst, ka viņu pilsētas, pagasta vai novada apkaimē lielākoties pieejams tikai maz atalgots darbs. Bet katrs ceturtais (24%) arī norāda, ka ir grūtības atrast jebkādu darbu. Vidēji atalgots darbs ir pieejams 18% aptaujāto, bet labi atalgots – 3%. Kā liecina aptauja, visgrūtāk atrast darbu ir tieši reģionos dzīvojošajiem, no kuriem 42% atzina, ka ir grūtības atrast jebkādu darbu, tikmēr rīdzinieki šādu viedokli pauž ievērojami retāk (6%).
Domājot par nākotni, gandrīz katrs piektais (22%) uzskata, ka situācijas uzlabošanās varētu būt gaidāma tikai pēc desmit gadiem. Taču vēl biežāk (33%) aptaujātie atzīst, ka viņiem grūti prognozēt, kādas izmaiņas gaidāmas tuvāko gadu laikā. Savukārt 16% iedzīvotāju ir arī pārliecināti, ka jaunu darbavietu palielinājums sagaidāms ātrāk, pozitīvas pārmaiņas prognozējot jau tuvāko piecu gadu laikā.
Augstāks atalgojums – primārais faktors darbavietas izvēlē
Jautājot, kādi, pēc iedzīvotāju domām, ir trīs galvenie faktori, lai kādu darbu uzskatītu par labu darbavietu, vairāk nekā četras piektdaļas (81%) atklāj, ka, viņuprāt, primārais faktors ir labs atalgojums. Teju uz pusi retāk (45%) atzīti arī labi darba apstākļi, piemēram, patīkamas darba telpas, nodrošināti darba rīki un samērīgas darba stundas. Savukārt par trešo būtiskāko faktoru iedzīvotāji uzskata to, vai darbs viņiem personīgi šķiet interesants (37%).
Vērtējot citas prioritātes, salīdzinoši bieži iedzīvotāji izvērtē arī, vai darbavietā ir labi kolēģi (27%), iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm (22%), kā arī laba, kvalitatīva darba organizācija (22%). Tikmēr visretāk tiek pievērsta uzmanība darbavietas un uzņēmuma tēlam sabiedrībā (5%) kā arī tam, cik labs ir uzņēmuma galvenais vadītājs (4%).
Salīdzinot datus ar 2015. gadu, pētījums liecina – iedzīvotāji tomēr retāk uzskata, ka atalgojums ir būtiskākais faktors, lai darbavietu uzskatītu par labu. 2015. gadā to par būtiskāko faktoru atzina 85%, bet 2017. gadā – jau par četriem procentiem retāk. Tāpat aptaujātie aizvien retāk pievērš uzmanību tam, vai uzņēmumā būs iespējas veidot karjeru (2015. gadā – 25%, 2017. gadā – 22%) un vai darbavieta nodrošina labu darba organizāciju (2015. gadā – 25%, 2017. gadā – 22%).
Taču gadījumā, ja rastos situācija, kurā būtu jāizvēlas starp vairākiem darba piedāvājumiem, aptaujātie norāda, ka tomēr primāri viņu izvēli noteiktu augstāks atalgojums (77%). Tam seko arī sociālās garantijas (43%), dažādu prēmiju, bonusu, piemēram, apdrošināšanas esamība (30%), kā arī amata atbilstība viņu specialitātei un zināšanām (29%). Savukārt vismazāko uzmanību aptaujātie pievērstu tam, vai tiek piedāvāts augstāks amats (10%), ir iespējas iegūt jaunas zināšanas (6%) vai sniegta iespēja strādāt starptautiskā vidē (5%).
Vaicājot, kādas, pēc viņu domām, ir galvenās lietas, kas nepieciešamas, lai Latvijas tirgus situācijā atrastu labu darbu, vairāk nekā puse (58%) uzskata, ka nepieciešami kontakti un paziņu loks. Gandrīz tikpat bieži par svarīgu tiek atzīta arī uzkrātā darba pieredze un stāžs (55%), kā arī svešvalodu zināšanas (37%). Bet tikai ceturtajā vietā (35%) iedzīvotāji ierindo nepieciešamību pēc augstākās izglītības.