Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Man ļoti žēl kolēģu no sabiedriskā radio un TV, kuriem 4. maijā nācās translēt Saeimas svinīgo sēdi.

Ar lielu piespiešanos un tikai darba vajadzību dēļ noklausījos, piedodiet, bezgala tukšo un nesagatavoto Saeimas priekšsēdētājas uzrunu. Tādas pērles kā "2007. gadā nācās pārdzīvot 2010. gada globālo finanšu krīzi" vai arī "izrāviens būs, mēs zinām, kā to panākt", bet pēc pāris minūtēm ‒ "ja neatradīsim paradigmu (šis jēdziens vispār iederas? – aut.) attīstībai, tad draud stagnācija uz daudziem gadiem".

Tad mēs zinām vai nezinām?! Vai tiešām nebija iespējams "atrast paradigmu" citādai tautas uzrunāšanai? Iztrenkājiet, Mūrnieces kundze, deputātus pa mājām, izsniedziet katram pa baltam kroņa galdautam (pēc svētkiem jāatved atpakaļ iztīrīts) un arī pati radu pulkā sārtiem vaigiem ar lauku kapelu fonā sakiet savu sakāmo. Bez papīra. Citādi labāk bija paklusēt.

Vairāki pagājušās nedēļas notikumi un arī šīsdienas "Pārdaugavas stāsts" lika atcerēties hrestomātisko atziņu, ka dažkārt labāk ir paklusēt.

Patiesībā – pat diezgan bieži, bet šeit minētajos gadījumos jau nu noteikti... Iepriekšējā nedēļā "Vienotība" ieslēdza bremzes ilgi mīcītajai nodokļu reformai. Nav slikts paņēmiens padilušas popularitātes bužināšanai.

Argumenti no labi stiepjamas gumijas – jābūt pārliecībai, ka pietiks naudas veselībai (kādas rūpes par koalīcijas partneru ministriju!), ka nepieaugs valsts parāds un netiks apturētas jaunās politiskās iniciatīvas. Visas šīs prasības tik ļoti miglainas, ka vienmēr varēs teikt: "Jā, ir izpildīts!" vai "Nē, nav izpildīts!" Pēc nedēļas vai divām "Vienotība" izliksies, ka atbildes apmierina, un ZZS partneri izliksies, ka viss izskaidrots.

Dīvaināk, ka reformas bremzētāji nav piesējušies citam apstāklim – vismaz vienkāršajai publikai nav bijis pieejams reformas izdevumu un ieņēmumu modelējums skaitļos. Jau no galvas zinām par iedzīvotāju ienākuma nodokli, neapliekamo minimumu u.tml. Redzam akcīzes celšanas plānus. Vai attiecīgās izmaiņas skaitļu valodā ir vismaz tuvas? Akcīzes pieaugums varbūt ir ievērojami mazāks nekā citu nodokļu mazinājumi? Tomēr politiskā retorikā vieglāk manipulēt ar vispārīgām tēzēm. Citādi nāktos paklusēt.

Paklusēšanu īstā brīdī labi ielāgojuši Latvijas mobilo sakaru operatori, vispirms ziņojot, ka mūs sagaida "jaunas, skaistas" telekomunikāciju iespējas, protams, par "jaunām, skaistām, augstākām cenām".

Par fonu, ka Eiropā atceļ viesabonēšanas maksu, nolemts paklusēt. Grūti jau būtu racionāli izskaidrot šādu rīcību. Paklusēt šajā gadījumā varēja arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), nākot klajā ar tekstu, ka vispār kaut kad nākotnē tarifi tomēr samazināšoties. Kad? Par cik? Un ja tomēr ne? Daudz nerrotajam patērētājam pienāktos dzirdēt kaut ko konkrētāku.

Un visbeidzot. Laikraksta iznākšanas diena ir 9. maijs ar visām no tā izrietošajām sekām un kreņķiem.

Šo rindu autors pāris reižu šai datumā bijis Pārdaugavā, lai pamfletos aprakstītu šo ģeņ pobedi balagānu. Gadījās pieiet arī šašliku un uzkodu tirgotājiem, kuri gandrīz visi... izrādījās latvieši. Iestājās neveikls brīdis... sak, nu, bizness ir bizness. Un šitie labi maksājot! Nav jau izslēgts, ka bāleliņi-tirgotāji turpat no falliskā simbola pakājes plikšķināja sirdīgus komentārus internetā ‒ par briesmīgo okupantu "sabantuju". Lai dzīvo anonimitāte! Citādi nāktos paklusēt.