Valsts vides dienesta sabiedriskais vides inspektors Ivars Dubra, kurš ir arī biedrības "Mēs – zivīm" valdes priekšsēdētājs, visiem copmaņiem atgādina, ka līdzi uz ūdeņiem jābūt aizpildītai un derīgai makšķernieka kartei un personu apliecinošam dokumentam.
Jāatceras, ka līdakas, kuras ir īsākas par 50 cm ir saudzīgi jāatbrīvo no āķa un jāatlaiž atpakaļ ūdenstilpnē, drīkst nobučot un palūgt, lai atsūta savu mammu vai vēl labāk vecmāmiņu. Savukārt jebkura izmēra zandartus ir jāatlaiž, viņu copes laiks sāksies 1. jūnijā.
Šī ziema esot bijusi zivīm diezgan labvēlīga, bet par spīti tam, ka ledus upēs izgāja jau marta sākumā, līdaku nārsts aizkavējās – tas saistīts ar vēso pavasari un zemo ūdens temperatūru.
Ivars Dubra domā, ka speciālistiem būtu vērts padiskutēt par iespēju Latviju sadalīt divās klimatiskajās un līdz ar to spiningošanas zonās, jo šobrīd bieži sanāk, ka Liepājas ezerā līdakas jau sen ir iznārstojušas, savukārt Alūksnes ezerā veči vēl sēž uz ledus un bļitko. Latvija tomēr ir 500 km gara, un klimats atšķiras. Šī robeža varētu būt pa Rīgas–Jelgavas–Elejas šoseju, tā sanāk diezgan taisna līnija un visiem būtu saprotama.
Pajautāju, kā tad uzvedas malu zvejnieki, un Ivars teica, ka situācija viņa uzraudzītajā teritorijā ar katru gadu palēnām uzlabojas un nelegālo tīklu licēju paliek arvien mazāk. Sabiedrības attieksme pret dabu un zivju resursiem kļūst dabai draudzīgāka. Jāpiebilst, ka Ivars Dubra pārsvarā uzrauga Daugavu no Rīgas HES līdz Ķeguma HES, bet mēdz apciemot arī citas ūdens tilpnes jebkurā Latvijas vietā.
Kā saka makšķernieki – ne asakas!
