Pasākumā piedalījās gandrīz 30 cilvēki, no kuriem jaunākajam dalībniekam ir tikai divi gadiņi. Pārsvarā tie bija ķekavnieki, kuri mīl dabu un aktīvu atpūtu uz ūdens. Kopējais ceļojuma garums pa upi ir kādi 22 km, laika apstākļi nelutināja, ik pa brīdim bija gan lietus, gan krusa, gan arī ass vējš.
Misa ir upe, kuras krasti ir bagāti ar lieliem kokiem, un pavasara palu laikā daudzi no tiem iegāžas upē, veidojot nosprostojumus. Palīdzīgus zobus sniedz arī bebri. Mums ir daudz dabas mīļotāju, kuriem patīk vasarā pasēdēt pie upes un klausīties putnu dziesmās, tukšojot divlitrīgās plastmasas alus pudeles. Diemžēl turpat upes krastos tās tiek pamestas.
Pavasara pali, tās savāc, un simtiem tukšo PET pudeļu uzsāk savu ceļojumu uz Baltijas jūru. Vietās, kur ir sakrituši koki, tās ir spiestas savu ceļojumu piebremzēt. Talcinieki mēģināja šo drazu izvilkt no ūdens un krāmēja līdzpaņemtajos maisos. Kā varat redzēt attēlos, lai atbrīvotu upi no kritušajiem kokiem, ir vajadzīga mērkaķa veiklība un alpīnista dotības, viens otrs arī bija spiests atklāt peldsezonu.
Jāteic, ka kanoe laivas nav milzīga izmēra un katrā varēja iekraut tikai kādus divus maisus, diemžēl ar to bija daudz par maz – PET pudeļu daudzums bija tik liels, ka pietiktu arī daudz lielākam skaitam laivotāju. Šīs drazas daudzums jūtami pieaug, pabraucot garām vietai, kuras vārds ir Dzērumi, tā gan droši vien ir tikai nejauša sakritība...
Mūsu tautas kalpi, tā vietā, lai ieviestu PET pudeļu depozītu sistēmu, kāda pastāv Lietuvā, Igaunijā un pārējā Eiropā, iet citu ceļu, lai cīnītos ar dzeršanas sērgu – drīzumā stipro alu drīkstēs fasēt tikai mazāka izmēra tarā. Diez vai tas samazinās vēlmi pēc šīs dziras, drīzāk vienas PET pudeles vietā tiks iegādātas divas, un mēs varam sagaidīt vēl lielāku dabas piesārņojumu.
