Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Gatavību izmēģināt savu biznesu ar nosacījumu, ka tas neprasītu lielus līdzekļus un risku, visaktīvāk pauduši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem jeb tā saucamā y paaudze. Puse no viņiem apgalvo, ka noteikti dibinātu uzņēmumu ar iepriekš minētajiem nosacījumiem, bet vēl 40 % šādu iespēju vismaz apsvērtu, informē "Narvesen" sabiedrisko attiecību konsultante Dace Valnere.

"Patiesībā liels starta kapitāls nav obligāts priekšnosacījums veiksmīgam biznesam. Kapitāla trūkums bieži tiek pieminēts kā iegansts (retāk – iemesls), lai neizietu no savas komforta zonas. Ir ļoti daudz iespēju uzsākt biznesu bez naudas. Tiesa, tas prasa vairāk darba. Te arī jāpiebilst, ka atrast naudu labām idejām nav grūti. Ir daudz dažādu veidu, kā piesaistīt investoru, piemēram, crowdfunding vai peer to peer lending platformas. 

Franšīze noteikti būtu piemērota tiem, kuri grib saglabāt salīdzinošu drošību, bet tai pašā laikā iegūt neatkarību. Savukārt tie, kuri vēlas strauju izaugsmi un izaicinājumus, meklēs citus biznesa virzienus," norāda Jauno uzņēmēju centra (JUC) konsultants Aivars Timofejevs.

"Franšīze ir viens no drošākajiem veidiem, kā izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā. Kļūstot par lielas, stabilas kompānijas franšīzes vadītāju, nav nepieciešams liels starta kapitāls, turklāt jaunais uzņēmējs var nepārtraukti saņemt konsultācijas un pilnveidot zināšanas. Piemēram, mūsu tirdzniecības vietu vadītājiem piedāvājam apmeklēt Narvesen akadēmiju, kurā viņi var iegūt vērtīgas zināšanas biznesa vadībā," uzsver "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Viņa piebilst, ka franšīzes biznesa modelis ļauj efektīvi nodalīt atbildības. Atbalsta birojs var rūpēties par zīmola stratēģisko attīstību, centralizētiem iepirkumiem un investīcijām, savukārt franšīzes ņēmējs koncentrējas uz augstas kvalitātes pakalpojumiem klientam.

Sociālie mediji veicina uzņēmumu rašanos

"Lai arī daudzi aptaujātie pauduši ieinteresētību izmēģināt savu biznesu, praksē diemžēl tikai nedaudzi to arī izdara. Šajā ziņā īpaši neatšķiramies no pārējās Eiropas. Mūsu problēma ir tā, ka no tiem, kuri izsaka gatavību sākt savu biznesu, salīdzinoši neliela daļa jeb ap 10 % ir tādi, kas to reāli uzsāk," atzīst A. Timofejevs.

"Taču pēdējā laikā sāk veidoties arvien vairāk uzņēmumu, tieši pateicoties informācijas izplatīšanai sociālajos medijos. Kāds, piemēram, kaut ko izgatavojis vai palīdzējis (sniedzis pakalpojumu) bez atlīdzības, un informācija tiek izvietota sociālajā medijā. 

Par to uzzina plašāks cilvēku loks, kam interesē konkrētais produkts vai pakalpojums. Rezultātā cilvēks saņem arvien vairāk pasūtījumu un vairs nav gatavs to darīt par velti. Nākamais solis šādā situācijā ir JUC apmeklējums ar jautājumu, kā no tā visa izveidot savu biznesu," skaidro A. Timofejevs.

Aptauju veica "Narvesen Baltija" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS" šā gada februārī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā visā valsts teritorijā, vēsta D. Valnere.