Mūsu kā vecāku uzdevums ir ne tikai prast saskatīt potenciālas briesmas, lai pasargātu, bet arī atrast iespējas, lai bagātinātu.
Visa sākums ir pateiktais vārds
Bērni izaug ātri. Tik ļoti gribētos paspēt būt tajā brīdī un tur, kur izšķiras viņu dzīves kvalitāte! Sliktā ziņa ir tā, ka bieži šīs iespējas palaižam garām. Labā ziņa – pavisam noteikti vēl ir iespējas, kuras varam izmantot, ja tikai to apzināmies un mazliet saņemamies.
Pateikt to, ka mūsu bērnu nākotne izšķiras ģimenē, nozīmē pateikt ļoti maz. Bērnu nākotne izšķiras, piemēram, rūpīgās sarunās: vērtībās, kuras esam iemācījuši pamanīt, pamatotās uzslavās un iedrošinājumos, labos un mīlestības pilnos vārdos... Reizēm īstu, dziļu sarunu ar bērniem ir par maz, jo daudz laika aizņem ikdienišķais: "Ēst gribi?", "Velc kurpes", "Savāc mantas", "Klusāk!", "Ātrāk!" utt. Ticu, ka brīžos, kad esam pievērsušies tikai saviem bērniem un sarunājamies ar viņiem dziļāk, nekā ikdiena prasa, mēs iesējam kādu burvīgu sēklu, kas dos ražu nākotnē.
Par maz arī būtu pateikt, ka bērna rītdiena izšķiras skolā. Tā izšķiras viņa attiecībās ar skolotājiem un klasesbiedriem, viņa ikdienas dzīves ritma organizācijā, drošībā, pareizo motivācijas atslēgu atrašanā.
Vecāku iespējas iesaistīties
Sigulda, kura ir mūsu ģimenes mājas jau četrus gadus, patīkami pārsteidza ar izglītības iestāžu atvērtību sadarbībai ar vecākiem. Sanāksmes ar vecāku piedalīšanos šeit nav formalitāte – tajās tiešām diskutē par izglītības iestāžu misiju, par mācību metodēm, pat par aktualitātēm valstī. Atliek tikai šīs iespējas izmantot.
Nereti latviešos jaušama vēlme izvairīties no dažādām formālām padomēm un sanāksmēm... Manuprāt, tam jātiek pāri. Kopš bērni uzsāka mācību gaitas, esmu aktīvi darbojusies gan bērnudārza, gan skolas padomēs un zinu, ka tikai komunikācijā ar skolu un citiem vecākiem rodas izpratne par bērna dzīvi skolā.
Mūsdienās saziņa ar citiem vecākiem neprasa nepārtrauktu fizisku klātesamību. Ir dažādi interneta rīki ("E-klase", "Whats-App"), ar kuru starpniecību var ātri gūt atbildi uz aktuāliem jautājumiem, piemēram, kurš ir paņēmis Kārļa matemātikas grāmatu vai kā bērniem veicas glītrakstīšanā.
Bērnu labsajūtai bieži vien no svara ir attiecības ar draugiem, laiks, ko viņi pavada kopā neformālā gaisotnē. Arī šajā jomā varam sniegt savu artavu, piemēram, uzaicinot ciemos draugus, piedāvājot tādas saturīgas aktivitātes kā kopīgu teātra vai citu kultūras pasākuma apmeklējumu. Pati biju pārsteigta, cik ļoti manam astoņgadniekam patika, piemēram, "Putnu opera", lai gan pirms tam viņš neizrādīja sevišķu sajūsmu par "izrādēm, kur tikai dzied, bet nerunā".
Piekrītu apgalvojumam, ka būt labiem vecākiem ir ne mazāk atbildīgs un grūts darbs kā, piemēram, uzņēmuma vadīšana. Tas prasa vērību un radošumu. Pacietību un gatavību iet ārpus komforta zonas. Ja to sapratīs un savā rīcībā apliecinās gan mammas, gan tēti, gan pilsētas un valsts vadītāji, mūsu mīļajai Latvijai būs skaista nākotne.