Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

LELB galva skaidroja, ka vēlme pēc mediķa veiktas eitanāzijas ir cilvēcīgi saprotama, jo nedziedināmas slimības gadījumā cilvēki vēlas iespēju aiztaupīt sev ciešanas. Tomēr, no reliģiskā skatpunkta raugoties, cilvēkam nav labi aiziet no dzīves, vēloties mirt un esot fiksētam uz nāvi, uzsvēra Vanags.

Viņš sacīja, ka no morāles viedokļa mediķiem nedrīkst uzlikt par pienākumu nonāvēt cilvēkus. Tāpat bažas rada tas, ka valstīs, kur eitanāzija jau ir legāla, tiek mēģināts arvien paplašināt gan slimību loku, iekļaujot tajā arī psiholoģiskus stāvokļus, gan personu loku, pieļaujot ideju eitanazēt pat bērnus, gan arī paredzēt iespēju, ka pacienta vietā lēmumu par eitanāziju pieņem kāds cits.

Kā risinājumu problēmai Vanags redz paliatīvās aprūpes attīstību, kas ļautu cilvēkam nomirt bez ciešanām, neķeroties pie nonāvēšanas.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par eitanāzijas legalizēšanu, par ko dažu dienu laikā savākti jau gandrīz 800 parakstu. Iniciatīvas autora ieskatā aktīvās eitanāzijas un ārsta asistētas pašnāvības atļaušanas ieguvums būs iespēja neārstējami slimiem cilvēkiem brīvprātīgi pārtraukt savas ciešanas.