Baltā nama galvenais stratēģis, bijušais galēji labējās ziņu vietnes "Breitbart News" vadītājs Stīvs Benons jau sen ir veidojis šo ideoloģisko projektu, un mēs zinām, ka tas, ko saka viņš vai Tramps, ir jāuztver nopietni un tieši.
Sākumā Trampa darbības izskatījās visai pārliecinošas, jo amatiem savā kabinetā viņš nominēja vairākus cienījamus un nopietnus cilvēkus. Taču pēc inaugurācijas atklājās patiesā aina, un Tramps un Benons sāka nopietni ķerties pie sava projekta īstenošanas.
Vispirms Tramps iecēla Benonu amatā Nacionālās drošības padomes augstākajā struktūrvienībā – vadītāju komitejā. Tad viņš nominēja ASV vēstnieka Eiropas Savienībā amatam Tedu Meloku – apšaubāmas reputācijas biznesa studiju profesoru no Rīdingas Universitātes Anglijā. Meloks nesen pauda vēlmi "saīsināt eiro" un paredzēja, ka šī valūta neizdzīvos turpmākos 18 mēnešus.
Tramps ir arī palielinājis iespējamību, ka sāksies tirdzniecības karš ar Meksiku, un nekautrējas nonākt konfrontācijā ar lielākajām ASV korporācijām jautājumā par aizliegumu ieceļot imigrantiem no septiņām musulmaņu valstīm.
Ideoloģiskajam projektam, ko Tramps un Benons centīsies īstenot, var būt tālejošas ģeopolitiskas un ekonomiskas sekas, kam būtu jāsatrauc ne tikai progresīvie, bet arī "līdz kaulam" konservatīvie. Lai saprastu, cik tālu viņi ir gatavi iet, jāsaprot, kādi ir viņu galējie mērķi.
Vissatraucošākais fakts ir tas, ka Trampa un Benona politiskajā dienaskārtībā ir aktivitātes, kuru mērķis ir vājināt, destabilizēt vai pat izjaukt Eiropas Savienību. Nevar būt cits, kā vienīgi ideoloģisks, motīvs tik klajam naidīgumam pret ES, dīvainajai vēstnieka ES izvēlei vai bēdīgi slavenajam jautājumam ES prezidentam Donaldam Tuskam: "Kura valsts nākamā izstāsies?"
Ierastos ģeostratēģiskos terminos domājot, ES ir gandrīz bezmaksas ASV politiskās un militārās varas turpinājums. Pateicoties NATO militārajai varenībai un Eiropas Savienībai kā barjerai, kas novērš Krievijas militāro ekspansiju, ASV var veiksmīgi izvairīties no iesaistīšanās "karstajā karā" ar Krieviju. Savukārt ES kopā ar Japānu ir uzticams ekonomisks un militārais sabiedrotais, kas ASV ļauj runāt "starptautiskās sabiedrības" vārdā.
Nekādos apstākļos Rietumu starptautiskās kārtības izjaukšana nav Amerikas nacionālajās interesēs, pat skatoties no nacionālistu skatupunkta. Īstas "Amerika pirmajā vietā" administrācijas interesēs būtu kopā ar sabiedrotajiem stiprināt NATO. Bet tā nekad necenstos vājināt organizācijas, kas vairo ASV varu pasaulē, kā šobrīd to taisās darīt Tramps.
Ja man ir taisnība par Trampa un Benona ideoloģisko projektu, varam sagaidīt, ka viņi meklēs veidu, kā atbalstīt Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu Francijas prezidenta vēlēšanās. Tāpat ļoti iespējams, ka Tramps atcels sankcijas, ko ASV uzlika Krievijai pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Galu galā Vladimirs Putins un Benons ir ideoloģiskie dvīņi.
Tāpat nevaram paļauties uz drošības garantijām, ko ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss var būt izteicis Dienvidkorejai vai Japānai savas vizītes laikā Austrumāzijā. Šādi solījumi ir tikpat maz vērti kā Trampa teiktais Polijas prezidentam Andžejam Dudam, ka "Polija var paļauties uz Ameriku".
Amerikā iedzīvotāji var gatavoties tam, ka Trampa administrācija atlaidīs amatpersonas, kas nepiekritīs viņu dienaskārtībai, un ignorēs tiesas spriedumus, kas traucēs viņu darbībām. Biznesa attīstības perspektīvas ir tikpat neiepriecinošas. Agrāk vai vēlāk Trampa destabilizējošā ārpolitika radīs starptautiskas ekonomiskas turbulences, investīciju samazināšanos, pat pilna mēroga tirdzniecības karus.
Šā projekta īstenošana ir neapšaubāmi bīstama stratēģija pašam Trampam. Tik lielā mērā polarizējot Amerikas sabiedrību, viņš un republikāņi var piedzīvot smagu sakāvi 2018. gada vai 2020. gada vēlēšanās. Viņš pat var pakļaut sevi impīčmenta riskam.
Ir divi iespējamie skaidrojumi, kāpēc Tramps ir gatavs riskēt. Pirmais – sabiedrības šķelšana ir bijis iedarbīgs instruments, kas nodrošināja Trampam republikāņu nomināciju un prezidenta amatu. Un politiķiem ir tendence turēties pie lietām, kas darbojas, kamēr tās nepārstāj darboties.
Otrs izskaidrojums ir tas, ka Benonu vairāk interesē izveidot ietekmīgu, pastāvīgu "populistu kustību", nekā rūpēties par to, lai Tramps tiek otrreiz ievēlēts. Ja Benons vēlas mainīt Amerikas politisko vidi, tad sakauts vai impīčmentā nonācis Tramps kļūtu par ideālu mocekļa simbolu šai kustībai.
Tas nav labs scenārijs pašam Trampam. Taču šādā variantā Benonu neuztrauks Trampa liktenis. Viņš vēlas sasniegt mērķus, kas padarīs Ameriku un pasauli pavisam citādu, nekā tā ir šodien.
Tulkojusi Marta Dzintare
Copyright: "Project Syndicate", 2017 – Trump's Chaos Theory of Government