Šobrīd kandidātus, no kuriem jāizvēlas četri, vērtē Saeimas komisija, kas nākamā gada sākumā virzīs pašus labākos uz apstiprināšanu Saeimas plenārsēdē. Īss atzinums par katru no viņiem dilstošā secībā — sākot ar labākajiem un beidzot ar valsts interesēm neatbilstošākajiem kandidātiem.
— Latvijas Raidorganizāciju asociācija izvirzījusi savu līdzšinējo izpilddirektori Guntu Līdaku. Vislabākā un profesionālākā kandidāte no visiem. Atbalstāma pēc visiem parametriem. Vienīgā no visiem kandidātiem, kam ir tieša pieredze darbā ar krievvalodīgo auditoriju (savulaik piedalījusies TV5 izveidē un attīstīšanā). Mediju tirgu un reklāmas tirgu pārzina kā neviens cits no kandidātiem, turklāt pārzina arī kaimiņvalstu tirgus.
— Ivars Āboliņš ir stabils nozares profesionālis ar 17 gadu darba pieredzi. Veicis visu ceļu no iesācēja reportiera līdz galvenajam redaktoram. Vienīgajam no visiem kandidātiem ir tiešā darba pieredze abos sabiedriskajos medijos. Izcila izpratne gan par sabiedrisko mediju uzdevumiem, gan par uzdevumu īstenošanas metodēm. Saprot, pārzina mediju un reklāmas tirgu. Nevainojama profesionālā un personiskā reputācija, ko apliecina publiski izskanējušais fakts, ka viņu pieteikušas veselas trīs sabiedriskās organizācijas vienlaicīgi (ieskaitot Latvijas Žurnālistu savienību, kas ir mediju nozares darbinieku centrālā arodbiedrība kopš 1928. gada).
— Nodibinājums "Ekumēniskais Mediju padomes fonds" darbam NEPLP izvirza Žannu Helmani. Viņa vērtējama pozitīvi — ir ilggadēja pieredze raidījumu veidošanā LTV, izpratne par sabiedrisko mediju darbību un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu, zināšanas par visiem procesiem mediju nozarē, kā arī mediju politikā. Uzskatāma par vienu no profesionālākajiem kandidātiem, kas — īsteniem speciālistiem piederīgā veidā — skaļi nerunās apkārt par savu pieredzi, kaut arī viņai tās ir vairāk nekā lielākajai daļai šajā sarakstā.
— Kinematogrāfistu biedrība "Eizenšteins un dēli" kā kandidāti darbam NEPLP izvirzījusi SIA "Platforma Filma" valdes priekšsēdētāju, filmu producenti, TV reklāmu producenti un kampaņu vadītāju Aiju Ansoni. Viņa (protams, ar nosacījumu, ka tiek atzīta par atbilstošu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56. panta trešās daļas 3. apakšpunktam) vērtējama kā laba rezerves kandidatūra: ja pārējām Saeimas komisijas atbalstītajām kandidatūrām būs ievērojama pieredze mediju darbā, tad viena potenciālā NEPLP locekle, kuras pieredze veidojusies lielākoties filmu vidē, ir normāli. Jāpiebilst gan arī, ka līdzšinējā pieredze ar filmu industrijas pārstāvjiem kā NEPLP locekļiem ir negatīva vismaz vienā gadījumā — Gints Grūbe bija spiests pamest amatu pēc tam, kad KNAB viņam uzlika naudassodu gandrīz 25 tūkstošu eiro apjomā.
— Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija darbam NEPLP izvirza SIA "HIC" (Hansa Investment Club) valdes priekšsēdētāju Nikolaju Lāci, attiecībā uz kuru jāizvirza tie paši jautājumi, kas pārējiem kandidātiem — vai viņa pieredze mediju nozarē, tajā skaitā sabiedriskajos medijos, atbilst NEPLP loceklim likumā izvirzītajai kvalifikācijai. Toties viņu izvirzījusī asociācija pārstāv pietiekami nopietnus tirgus spēlētājus, lai arī viņu kandidāts būtu nopietni ņemams. Diemžēl publiskie dati rāda: kandidāta vadītais uzņēmums ir katastrofāli neveiksmīgs — "HIC" 2014. gadā nodokļos nomaksāja 400 eiro, bet pagājušajā gadā vispār neko. Saeimas komisijai būs jāizvērtē, vai tāds kandidāts uzskatāms par rezervistu.
— SIA "Randala" valdes locekle, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Ieva Beitika kā kandidāti darbam NEPLP sevi izvirzījusi pati — šis fakts vien jau runā pats par sevi. Viņa kā SZF pasniedzēja ikdienā ir mediju analītiķe un komunikāciju teorētiķe, bet vakantais amats NEPLP ir vairāk praktiska rakstura. Savukārt SIA "Randala" darbības rezultāti neliecina par sekmēm biznesā — no publiski pieejamajiem datiem redzams, ka šī firmiņa 2014. gadā valsts budžetā nomaksājusi tikai 6740 eiro, kamēr gadu vēlāk maksājumi nokritušies līdz 940 eiro. Bet sociālie maksājumi un iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija apaļa nulle. Tāpēc arī šī kandidatūra vērtējama drīzāk kā rezerve.
— Biedrība "Par legālu saturu" izvirzījusi Patriku Grīvu. Šī kandidatūra izsauc interesi izvirzītāju dēļ: biedrība ir jauna, taču jau aktīvu darbu izrādījusi un zināmas sekmes guvusi organizācija, kas cīnās ar nelegālajiem, pirātiskajiem kabeļoperatoriem un Krievijas satura translētājiem internetā, pie viena caur to apkarojot arī Kremļa propagandas murgus. Līdz ar to, ja kandidāta līdzšinējās darba gaitas un zināšanas Saeimas komisija pēc izvērtēšanas uzskatīs par atbilstošām, Patriks Grīva uzskatāms par vienu no labākajiem uz "rezervistu soliņa".
— Tā pati biedrība izvirzījusi NEPLP Monitoringa centra vadītāju Jāni Lielpēteri, kurš šajā reizē vēl nebūtu atbalstāms (iespējams, varbūt kaut kad nākotnē), jo Monitoringa centrs viņa vadībā nav izcēlies ar īpašiem sasniegumiem — strādājis apmierinoši, bet ne vairāk. Līdz ar to būtu pareizāk, ja kandidātam tiktu dota iespēja sevi vairāk pierādīt jau esošajā amatā.
— Latgales plānošanas reģions izvirzījis esošo NEPLP locekli Daini Mjartānu. Viņa līdzšinējais devums NEPLP locekļa amatā vērtējams negatīvi. Viņa laikā uzplaukusi Latvijas radio ētera pastiprināta pārkrievošana. Noticis tas turklāt ar nelegālām metodēm: vispirms frekvences ilgstoši, priettiesiski raida krievu saturu, kaut gan konkursa kārtībā bijušas izdalītas latviešu radiostacijām, bet NEPLP pēc tam legalizē situāciju, "piedzenot" dokumentus tā, lai prettiesiski veiktās izmaiņas legalizētu. (Detaļās par šiem NEPLP veiktajiem likumpārkāpumiem var lasīt šeit. Arī pēc sistemātisko pārkāpumu publiskošanas Dainis Mjartāns nav darījis pilnīgi neko, lai situāciju labotu.)
— Biedrība "Latvijas Žurnālistu apvienība" izvirzījusi Politikas centru apvienības atvērtai sabiedrībai direktori Vitu Andu Tēraudu un žurnāla "IR" ārštata autori Sanitu Upleju-Jegermani. Pirmā no abām ilgus gadus Latvijā pārstāvējusi par korupciju Francijā jau pirms 15 gadiem notiesātā starptautiskā finansu oligarha Džordža Sorosa mantiskās intereses (tiesas piespriestais sods Dž. Sorosam — 2,28 miljonu eiro mantas konfiskācija; notiesājošo spriedumu atstāja spēkā visas instances, līdz pat ECT Lielajai palātai ieskaitot). 1995.—2002. gadā V. A. Tērauda bija Sorosa fonda—Latvija direktore, un caur viņas rokām gājuši vismaz 16 miljoni dolāru, kas izmaksāti skaidrā naudā dažādiem saņēmējiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām), ieskaitot Latvijas mediju tobrīdējos žurnālistus un redaktorus. Līdz ar to V. A. Tērauda ir uzskatāma par korupcijas kā sabiedriskās problēmas "seju". Savukārt viņu un S. Upleju–Jegermani izvirzījusī biedrība tikusi finansēta par tā paša Sorosa naudu: konkrēti — 2010. gadā šī biedrība saņēmusi apaļus 9000 eiro, bet gadu vēlāk — 9352 eiro no Sorosa Fonda—Latvija. Un tas nav viss: SFL piekopj necaurspīdīgas darbības praksi, konkrēti identificējamu saņēmēju vietā norādot vispārīgus mērķus — piemēram, tikai 2010. gadā vien SFL iztērējis 174 892 eiro pavisam 15 dažādiem projektiem "mediju programmā". Vai un cik no šīs "programmu" naudas ticis tieši S. Uplejai–Jegermanei, varam vien minēt. Jāpiebilst, ka V. A. Tēraudai nav praktiskas darba pieredzes nekādos medijos — pēdējos gados "strādājusi" dažādos kantoros, kuri pamatā finansēti no tā paša Dž. Sorosa naudām (nav izslēgts, ka tie tagad iesniegs slavējošus atzinumus par savām kandidātēm). Rezumējot jāsecina: konkrētajā gadījumā šīs abas kandidātes personificē lielās naudas koruptīvo ietekmi, pret kuru nostāties ir viens no NEPLP valstiskajiem uzdevumiem.
Par šī atzinuma iesniedzēju:
Žurnālistu biedrība "Sabiedriskās izmeklēšanas birojs" dibināta 2007. gadā kā specifiska organizācija, kuras uzdevums ir koordinēt Latvijas un ārzemju žurnālistu pētniecisko sadarbību. Cita starpā biedrība ir piedalījusies toksisko atkritumu apkarošanas kampaņā Itālijā (2008), ieroču kontrabandas dokumentēšanā Rietumāfrikā (Libērijā 2009. gadā, Kotdivuārā 2012. gadā), savukārt pēdējos trīs gadus biedrības valdes loceklis Imants Liepiņš, būdams arī sešu grāmatu autors, strādājis lielākoties Ukrainā, kur viens no viņa uzdevumiem ir starptautisko vēlēšanu novērotāju regulāra sūtīšana uz Augstākās Radas, pašvaldību un Ukrainas prezidenta vēlēšanām. 2016. gada pirmajā pusē biedrības valdes loceklis piedalījās kā Latvijas žurnālistu deleģēts pārstāvis mediju politikai un sabiedriskajam pasūtījumam veltītajā, Artusa Kaimiņa vadītajā darba grupā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.