Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šī runa iegājusi vēsturē ar augstās amatpersonas tēvišķi pamācošo toni un tādu kā mēģinājumu cilvēkus sapurināt, sak, ja gribi, lai kaut kas tavā dzīvē ir labāks, būs arī pašam daudz jāstrādā un pašam jākļūst labākam. Atstājot Šķēles kā politiskā līdera vērtējumu lasītāju rīcībā, aicinu aizdomāties par to, uz ko valstsvīriem vajadzētu aicināt iedzīvotājus šodien. Kādas jaunas apņemšanās garantētu labākus panākumus mūsu dzīvē?

Atbildēt uz šo jautājumu mūsdienās kļūst arvien grūtāk. Sociālantropologs Roberts Ķīlis intervijā žurnālam "Klubs" prognozē, ka vismaz puse lasītāju tuvākajos gados zaudēs savu statusu. Lai zaudētu statusu, statusam jābūt, tātad pareģojums paredz, ka būtiskas pārmaiņas vispirms varētu nākties piedzīvot tieši tiem, kuri pa dažādām karjeras kāpnēm pakāpušies tā augstāk.

Ķīlis izsenis ne tikai politikā, bet arī nākotnes pareģojumos izcēlies ar radikālu viedokli, tāpēc varētu to uzskatīt tikai par vienu no scenārijiem. Tomēr visaptverošāku pamatu šādām nākotnes ainām sniedz arī ļoti respektabli pasaules līmeņa domātāji.

Piemēram, bijušais Pasaules Bankas izpilddirektors, ilggadējs žurnāla "Foreign Policy" galvenais redaktors un viens no pasaules vadošajiem varas procesu analītiķiem Moisejs Neims (Moises Naim) grāmatā "Varas gals" ("The End of Power") detalizēti apraksta to, kā mūsdienās ģeometriskā progresijā noārdās tradicionālās varas sistēmas. Citiem vārdiem, tās institūcijas un tie līdzekļi, kas vēl pirms gadu desmita nodrošināja stabilu varas un panākumu klāstu, zaudē ietekmi. Tam pamatā ir daudzu savstarpēji saistītu cēloņu summa: tehnoloģiju (jo īpaši informācijas) attīstība un pieejamība, pārvietošanās iespējas jeb vieglāka ģeogrāfiskā sasniedzamība, izglītības pieejamība u.tml.

Šodien pasakainas bagātības var nopelnīt daudz straujāk nekā kādreiz, un daudz straujāk tās var arī zaudēt. Gadu desmitus rūdītas politiskās partijas var aizstāt pāris gados pavirši izveidoti vēlēšanu saraksti. Spēcīgus plašsaziņas līdzekļus spēj izkonkurēt apķērīga (bet parasti ne kvalitatīva) sociālo tīklu kampaņa. Pat lielmeistara tituls šahā mūsdienās ir simtiem reižu pieejamāks nekā pirms pusgadsimta.

Tas tikai šķietami neskar mūsu katra dzīvi. Ja tik strauji mainās varas centri, mainās viss. Izglītības saturs tradicionāli gatavojis jauno paaudzi kvalitatīvai nākotnes dzīvei – spējai ar zināšanām, prasmēm un attieksmi pielāgoties rītdienas vajadzībām. Bet kādus pamatus izglītībai likt, ja rītdienas vajadzības ir tik lielā miglā tītas? Šķiet, ka vēl īsti neaptveram, cik atbildīgs darbs ir jaunā kompetencēs balstītā izglītības satura izstrāde, kas Izglītības ministrijas ierēdņu vadībā jārada līdz 2018. gadam.

Pirms dažiem gadiem mobilais tālrunis "Nokia" bija pasaules mēroga veiksmes stāsts. Šobrīd pat omītēm tālos laukos to vairs nav stilīgi dāvināt. "Draugiem.lv" vienubrīd bija gatavs iekarot pasauli, bet šobrīd, šķiet, arvien smagāk kapitulē globālā "Facebook.com" priekšā. Kurš produkts ar garantiju būs pieprasīts pēc pieciem gadiem? Kurā darbavietā justies stabili un droši?

Uz ko aicinātu tu, ja būtu valsts vadītājs? Kā un kam mums sevi gatavot? Kā mums un mūsu bērniem labāk investēt nezināmajā nākotnē?

Šķiet, ka pirmais ieteikums būtu par to domāt. Apzināšanās, ka arvien mazāk ir pašsaprotamā un neapstrīdamā, jau ir pirmais solis, lai gatavotos pārmaiņām. Tas, kurš domā, kurš lasa un meklē, vienmēr būs vairāk aizsargāts nekā tas, kurš tikai paļaujas.