Pirmie divi notikumi ir valsts un valdības vadītāju gadumijas uzrunas. Par trešo runāšu atsevišķi. Tur cits ritms.
Visupirms – Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ivetas Vējones kundzes teiktais. Mīņāšanās uz vietas bija acīm redzama un, protams, bez kāda ugunīga ritma. Latviski piezemēta. Uz riņķi vien, uz riņķi vien. Uzstāšanās sākumā manīja runas meistaru dresūru, kas tika izpildīta pārlieku centīgi – cenšoties izrunāt visus burtus un uzsverot katru otro vārdu. Divu kameru filmējums radīja situāciju, kad valsts vadītājs, piedodiet, deklamē tekstu, skatoties kaut kur iesāņus.
Sākot runāt Ivetai Vējonei, pirmā persona nevis paraugās uz viņu (ai, kā derēja prezidenta jaukais smaids!), bet ar acīm maldās kaut kur kosmosā. Un, kad izskanēja "gadumija ir laiks, kad palūkojamies atpakaļ" – frāze, kas šādās uzrunās rotē jau kopš Mozus laikiem, – kļuva skumji.
Tomēr! Neskatoties uz neveiklībām, skolnieciskām kļūdām un klišejām, valsts pirmais pāris izdarīja lielu lietu – uzstājās divatā. Manā ieskatā, tas bija labākais vēstījums, ko neviens no iepriekšējiem valsts vadītājiem nebija vai nu iedrošinājies, vai arī iedomājies. Tā bija skaidra ziņa, ka valsts iestājas par tradicionālām ģimenes vērtībām. Jā, ar atrunām un kļūdām, bet iestājas. Ļoti ceru, ka neredzēju tikai veiklu auditorijas piesaistes triku. Gads rādīs.
Ministru prezidenta Māra Kučinska uzruna. Vai nu savas mentalitātes, vai citu iemeslu dēļ šis kungs labāk tiek galā ar neveiklībām un uzspēlētu patosu. Arī sākumā akcentē ģimeniskumu... pēkšņi pārejot uz Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Svarīgs solis, tikai apšaubu, ka prioritārs Jaungada uzrunā.
Un vai tālāk piesauktās izglītības un veselības nozaru reformas ir būtiskas gadumijas kontekstā? Iespējams, jā, tomēr šķiet, ka veselības nozarē reformēšana nemaz nenotiek, vienkārši iedots vairāk naudas. Un tad lēnprātīgais premjers pārsteidz, jo nu runāšot par kļūdām, ko citi neesot darījuši. Saspringstam.
Pirmā kļūda. Teksta vidū premjers nozūd un parādās "Boržomi" minerālūdens reklāma, solot tikt galā ar paģirām. Vismaz tā sakārtota uzruna sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv". Tad mikrogrēksūdze par mikrouzņēmumu lietām. Un viss. Kopā ar "Boržomi" – aptuveni pusotra kļūda. Plāni.
Lai finālā priecīgāk, skan mierinājuma vārdi: 2017. gadā nākšot iekšā Eiropas fondu nauda! Daudz un smuki. Es papildinātu, ka kaut kad tā nauda arī beigsies. Citādi pat šajā optimisma saucienā dzird: uz priekšu, sāņus, atpakaļ.
Kučinska kungs neko neminēja par drošības lietām. Tās pieteicās pašas. Laikā, kad pie mums gaisā lidoja dzirkstošā vīna korķi, Turcijā, kādā Stambulas naktsklubā, uzbrucējs nošāva 39 un ievainoja aptuveni 70 cilvēku.
Izsakot līdzjūtību aizgājušo ģimenēm un vēlot drīzu izveseļošanos ievainotajiem, vienlaikus jāpiebilst, ka no Rīgas uz Stambulu var aizlidot tiešajā lidojumā. Un arī atlidot šurp. Valsts drošības nepieminēšana augstāko personu runās traģēdijas fonā iezīmējas īpaši reljefi.
Tāda, lūk, notikumu izlase "Kodola" pirmajā izlaidumā 2017. gadā. Jānovēl lasītājiem vai nu izlēmīgi iet uz mērķi, vai apstāties un rūpīgi analizēt notikumus. Uz priekšu, sānis, atpakaļ – vissliktākais variants.